Sveiki, spoki! Beidzot ielieku nākjamo daļu savam stāstam. Es ļoti atvainojos, ka tik ilgi. Bija ļoti daudz darīšanas un nesanāca laika! :)
Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473
----------------
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-8/675545
Jau kādu laiku sēdēju gultā un domāju, ko lai es ņemu līdzi pie Maika. Vai man vajag naktskreklu, vai viņš man iedos kādu savu kreklu? Apakšveļa, higiēnas piederumi… Būs jāieskrien aptiekā, ja nu gadījumā… Un jau bija pus6. Kā laiks skrien! Aši sataisījos un paskatījos pa logu, bet Maiks vēl nebija. Pēc 5 minūtēm jau zvanīja telefons.
K – Hallo?
M – Čau, Kate! Es mazliet nokavēšos, bet nākamajā pus stundā centīšos būt.
K – Labi, gaidu.
Viņš nolika klausuli. Sāku domāt, kāpēc viņš tik dīvaini uzvedās – viņš bija palicis diezgan skarbs, bieži kavējās. Manas pārdomas pārtrauca tēta balss.
T – Kate, kur tad brits kavējas?
K – Viņš būs pēc pus stundas!
Aizgāju uz virtuvi. Tētis un Mika zīmēja. Piegāju pie tēta un iečukstēju viņam ausī:
K – Nu, vai paskaidroji, kas ir prezervatīvi?
Tētis paskatījās uz mani un es sāku smieties. Man novibrēja telefons. Īsziņa no Maika
„Čau, es izbraucu no mājas”
K – Labi, tēti, man jāiet. Atā, Mika!
Mika pasmaidīja un atvadījās. Aizgāju paņemt somu un devos ārā.
Maiks tikko piebrauca. Ieliku savu somu uz aizmugurējā sēdekļa un piesēdos viņam blakus priekšā. Pasmaidīju un noskūpstīju viņu. Viņš man uz to atbildēja. Ieskatījos viņam acīs, tās bija mīlestības pilnas. Viņš novērsās no manis un mēs sākām braukt.
Braucot ar mašīnu, daudz kur pabijām. Izbraucām gan visu pilsētu, gan mazliet arī pavadījām laiku ārpus tās. Paspējām iebraukt arī aptiekā. Mums bija daudz jo daudz tēmu par ko runāt, tās nekad nebeidzās. Ap pus12 bijām tikai pie viņa mājās. Kad iegājām, man pavērās diezgan līdzīgs skats, kā pie manis mājās. Tāda pati priekštelpa, istabu skaits, tikai izkārtojams, protams, bija cits un modernāks arī šis dzīvoklis bija par manējo. Maiks man parādīja, kur nolikt mantas. Biju ļoti nogurusi.
K – Maik, kur man būs jāguļ?
M – Ko tu saki, ja gulēsim kopā? Mana gulta ir liela.
Viņš pasmaidīja un atkal parādījās bedrītes. Kā es mīlu šo smaidu.
Tātad, tas nozīmē, ka viņš domāja to pašu ko es. Nu, tam jau bija, protams, jābūt skaidram pēc aptiekas apmeklējuma. Bet kaut kā manas blondās smadzenes to izfiltrēja tikai tagad.
Es aizgāju uz vannas istabu. Maiks, kā jau paredzēju, iedeva man savu kreklu gulēšanai. Ātri nomazgājos, izņēmu lēcas, saņēmu matus un gāju uz istabu. Maiks jau sēdēja uz gultas. Redzēju, ka viņam blakus stāv iepriekš nopirktie prezervatīvi.
Apsēdos viņam blakus un noskūpstīju viņu. Viņš paskatījās uz mani. Pēkšņi man parādījās jautājums
K – Paklau, Maik. Tu man uzdāvināji šo gredzenu ļoti īsi pēc mūsu iepazīšanās. Vai tev nelikās, ka tas bija ļoti ātri? Es, protams, neko nevēlos beigt, tas to nenozīmē, bet man vienkārši radās tāds jautājums.
Maiks nolaida acis un īsu brīdi skatījās uz zemi. Laikam apdomājās.
M – Mans tēvs manai mammai arī to dāvināja īsi pēc tam, kad viņi iepazinās. Viņš zināja, ka tā ir viņa īstā mīlestība, un viņš nevēlējās to zaudēt. Tā bija viņa pirmā un arī mūža mīlestība. Tāpat kā tu man. Es pirmo reizi esmu iemīlējies, un es nevēlos tevi zaudēt. Tāpēc… Kā lai saka… Privatizēju tevi
Iesmējos. Maiks paskatījās uz mani un pasmaidīja.
M – Tev ir burvīgi smiekli.
Es skatījos viņam acīs. Tajās es iemīlos katru reizi, kad tajās ieskatos. Tātad, es esmu viņa pirmā mīlestība. Mūža mīlestība. Es to centos sagremot. Visu laiku biju izvairījusies no zēniem, un tad parādījās Maiks. Viņš ir iekritis manā sirdī. Un es esmu viņējā. Uz mūžu
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-10/676689
