local-stats-pixel fb-conv-api

Iekritusī. (10)2

96 0

Šoreiz daļa mazliet garāka, nekā parasti.

Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473

-----------

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-9/676613

Pamodos ap desmitiem. Pagājušā nakts bija brīnišķīga. Man blakus Maiks vēl gulēja. Piecēlos no gultas un domāju aiziet saģērbties. Ar Kseniju jau kādu laiku bijām plānojušas aiziet uz kino. Šodien tas arī notiks. Kad biju sataisījusies, gāju pie Maika. Viņš pavēra acis un pasmaidīja.

K – Labrīt

M – Labrīt, Kate. Kā gulēji? Vai esi jau sen augšā?

K – Nē, pirms pusstundas pamodos. Gulēju labi. Tu?

M – Fantastiski.

Viņš piecēlās sēdus un noskūpstīja mani.

Pēc brītiņa abi sēdejām viņa virtuvē un ēdām pārslas ar pienu un daudz smējāmies. Dažreiz man likās, ka uzvedamies kā mazi bērni. Bet nu, kā mans tētis saka, dažreiz tas ir veselīgi.

K – Paklau, Maik, vai varēsi mani aizvest līdz kinoteātrim? Mēs ar Kseniju sarunājām šodien satikties.

M – Labs ir, ap cikiem tevi vest?

K – Ap pus3.

M – Sarunāts

Esmu pamanījusi, ka viņa britu akcents ir gandrīz pazudis. Bet tomēr atblāzma viņa balsī vēl ir dzirdama.

Es aizgāju uz guļamistabu, apņēmu telefonu un pazvanīju tētim.

T – Jā, halo?

K – Čau, tēti!

T – Labrīt, Kate! Lieliski izklausies! Kā tad gāja tev un tavam britam?

K – Lieliski!

T – Prezervatīvus izmantojāt?

To viņš teica tā čukstus. Laikam Mika tur pat netālu bija

K – Haha, tēti, protams.

T – Un kas tev šodien plānots? Kad būsi mājās?

K – Nu, Maiks mani aizvedīs pus3 līdz kino, mēs ar Kseniju bijām sarunājušas tikties. Mājās varētu būt ap 6.

T – Labi, gaidīšu.

K – Atā. Pasveicini Miku.

Viņš nolika klausuli. Redzēju, ka uz istabas sliekšņa stāv Maiks un ar jautājošām acīm skatījās uz mani

M – Nu, kur mēs dosimies? Mums vēl ir 2 stundas laika.

Pasmaidīju

K – Kā būtu ar Maika Krastiņa viesistabu un kādu galda spēli?

Viņš pasmaidīja man pretī. Abi aizgājām uz viesistabu. Viņš no plaukta izvilka riču raču. Mana mīļākā bērnības galda spēle.

Spēlējot riču raču, nepamanot pagāja gandrīz 2 stundas. Kad atjēdzos, ka drīz jābrauc, pateicu to Maikam. Nolikām riču raču malā. Viņš mani tomēr uzvarēja. Aizgāju atkal pakaļ savam telefonam, lai piezvanītu Ksenijai. Nepaspēju uzspiest viņas numuru, ka viņa jau zvanīja.

Ks – Čau, Kate! Kur esi? Vai kino paliek viss kā plānots?

K – Čava, es esmu pie Maika un jā, protams. Nekad neatteikšos no kino un tevis

Mēs sakām smieties

Ks – Pie Maika? Kā tad gāja?

K – To es tev izstāstīšu vēlāk. Tad tiekamies pēc pus stundas pie kino ieejas?

Ks – Labs ir!

K – Okej, tiekamies!

Noliku klausuli. Maiks man piegāja klāt un no mugurpuses noskūpstīja. Es atbildēju.

K – Nu, vai taisīsimies?

M – Jā, protams.

Es savācu savas mantas un aizgāju ielikt viņa mašīnā. Drīz arī nāca viņš pats.

Pēc brītiņa jau bijām piebraukuši pie kino. Redzēju, kā Ksenija stāv pie durvīm. Uz atvadām iedevu ašu buču Maikam un kāpu ārā. Piegāju pie Ksenijas un samīļoju viņu. Maiks aizbrauca.

Ks – Nu, vai tad izstāstīsi, kā jums tur abiem gāja?

K – Vakars bija super, šīs dienas rīts bija super…. Nakts… Arī bija…. Super

Ksenija pasmīkņāja.

Ks – Viņš ir labs?

K – Paklau, par tādām lietām sabiedrībā nerunā.

Jutu, ka nosarkstu. Sapratu, ka Ksenijai viss bija skaidrs. Es viņu atkal iedunkāju. Varbūt pārāk bieži uzvedos kā bērns?

Filma bija lieliska. Kad viss bija beidzies, ārā jau bija krēsla. Ar Kseniju kopā aizgājām līdz viņas mājai. Sapratu, ka ir jau tumšs. Cik laiks tomēr ātri skrien. Atvadījāmies un es gāju uz mājām viena pati. Ļoti sen nebiju bijusi viena. Nevarēju saprast, vai tas man ļoti pietrūka vai tieši otrādi – biedēja?

Kad biju aizgājusi aiz stūra, ieraudzīju atkal „Tumšos”. Sāku iet ātrāk, bet es redzēju, ka viņi man nāk līdzi. Sāku uztraukties un jutos ļoti viena un neaizsargāta. Sāku skriet. Un viņi arī. Viņi mani panāca

? – Oho, kas tad te mums iet pa ielu?

K – Lieciet mani mierā.

? – Vai šitā nav tā meitene, par ko mums stāstīja?

Biju nesaprašanā. Kas stāstīja? Ko stāstīja?

? - Nezinu. Un vai nav vienalga?

Šī balss izklausījās skarba. Valdoniska. Laikam tas bija viņu vadonis.

K – Ko jūs gribat no manis?!

Sapratu, ka gandrīz vai kliedzu.

? – Kuš kuš, nekliedz tikai. Mēs tikai tā.. Gribējām kaut ko…

K – Ko tad?

Dzirdēju, ka aiz manis piebrauc mašīna un izkāpj mans tētis.

K – Tēti!

? – Eu, viņas vecais! Laižamies.

T – Kate, tev viss labi?!

Tētis bija ļoti uztraucies.

K – Jā, viss labi. Patiešām. Kur tad tu biji aizbraucis?
T – Ātri aizbraucu līdz veikalam. Un tad braucu garām un pamanīju tevi ar šito bandu. Vai tiešām nekas nekaiš?

K – Nē, viss ir labi.

T – Tad kāp mašīnā pie Mikas, braucam uz mājām.

Es iekāpu mašīnā. Mika skatījās uz mani ar lielām acīm.

M – Kate, kas tie bija par puišiem?

K – Sliktie puiši. Ar viņiem nekad nerunā.

M – Viņi tev kaut ko izdarīja?

K – Nē, viss ir labi, neuztraucies.

Mika ielīda starp abiem priekšējiem sēdekļiem un samīļoja mani. Es apbrīnoju savas māsas mīļumu

Kad bijām mājās sapratu, ka esmu izbadējusies. Aizgāju nolikt savu somu, ko visu dienu biju nēsājusi līdzi, un gāju uz virtuvi, sameklēju ko iekost un pazudu savā istabā. Man šodienai pietika piedzīvojumu. Biju pārgurusi. Pēdējais, ko atceros bija tas, kā es paņēmu savu telefonu, un tur bija īsziņa no Maika ar tekstu : „Kate, es tevi ļoti mīlu. Nekad to neaizmirsti.”

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-11/677924

96 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

super. tu jau zini, ka fanoju ar teviem raxtiem ;)

0 0 atbildēt