Sveiki, spocēni! ES ļoti atvainojos, ka tik ilgi neliku nākamo daļu. Darāmā tik daudz, ka pati nespēju aptvert 
Lai nu kā, 11.daļa manam stāstam ir klāt! :)
Visas daļas: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473
-----------------
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-10/676689
Nu jau ir pagājuši 2 mēneši, kopš esam kopā ar Maiku. Es burtiski biju laimīgakā meitene uz pasaules. Vienīgais, kas mani tagad apgrūtināja ir – skola un atzīmes. Kopš esmu kopā ar Maiku, manas atzīmes ir pasliktinājušās. Laikam man tiešām ir uzliktas rozā brilles.
Ks – Klau, Kate, kāda tev atzīme bioloģijas kontroldarbā?
Mēs ar Kseniju staigājām pa skolas gaiteni. Maiks ar Nauri pa šo laiku bija palikuši labi draugi. Viņi ar Klāvu bija aizgājuši līdz kafejnīcai.
K – Ak, trīs. Cik tev?
Ks – Diži labāk jau nav, bet nu jā. Pieci.
K – Tak tev vismaz ir sekmīgs.
Ks – Kad tu iesi pārrakstīt?
Es nepaspēju atbildēt, kad mani apklusināja Maika skūpsts. Kseniju – Naura. Viņi laikam atpakaļ ceļā bija izdomājuši, kā mūs abas patīkami pārsteigt. Viņiem tas izdevās. Klāvs arī pēkšņi iesprāga starp mums visiem.
M – Nu, vai iesim uz kafejnīcu?
K – Protams.
Es pasmaidīju. Atvadījāmies no Ksenijas un abiem puišiem un gājām uz kafejnīcu. Nesen bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kad iegājām kafejnīcā, pārdevēja jau zināja no galvas, ko ņemsim, jo principā ar Maiku šeit ieradāmies gandrīz katru dienu. Mēs apsēdāmies pie galda.
M – Nu, varbūt šovakar mēs varētu pastaigāties?
K – Piedod, bet laikam nē. Man nepatīk sniegs un aukstums. Un tumsa.
Kopš tikšanās ar „Tumšajiem” man ir bail.
M – Žēl.
Viņš uzvilka lūpu. Es pārgāzos pāri galdam un noskūpstīju viņu. Abi pasmaidījām.
M – Tad varbūt citu reizi? Piemēram, sestdien? Pa dienu. Nebūs tumšs un nebūs tik auksts, kā vakaros. Bet ja tev būs auksti, sasildīšu.
K – Tad… Varbūt. Es tev padošu ziņu.
Drīz vien arī paēdām un atgriezāmies skolā. Pēdējā stunda. Maiks mani pēc tam aizveda uz mājām. Mika un tētis nebija mājās, bet redzēju atstātu zīmīti uz galda. Tur bija rakstīts „Kate! Mēs ar Miku aizbraucām līdz medpunktam, Mikai vajadzīga pote priekš ērču encefalīta. Drīz būsim atpakaļ. Tētis.”
Noliku zīmīti malā un gāju paskatīties televizoru. Nekas lādzīgs negāja, tāpēc aizgāju pakaļ banānam un gāju uz istabu.
Kad apēdu banānu, aizgāju pie datora. draugiem.lv, twitter, facebook.com…. Pēkšņi man palika slikti. Tik slikti, ka skrēju uz tualeti. Īsti nesapratu, kas notika, bet jutos diezgan briesmīgi pēc tualetes apmeklējuma. Aizgāju uz virtuvi un paskatījos uz banānu. Man nekad nav bijis slikti no banāniem. Vai patiešām tas var būt? Centos novērsties no tās domas. Mēģināju sevi pārliecināt, ka mēdz palikt slikti no tādām lietām. It kā sevi pārliecināt mēģināju, bet pa galvu šaudījās tikai viena doma : „Vai tiešām tas var būt?”
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-12/678335
