Iepriekšējā Nodaļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Hokeja-Cilveks-10-Nodala-Pec-speles/728111
Artūrs bija priecīgs par to, ka bija uzsnidzis pirmais sniegs, jo šodien bija brīvdiena un viņš varētu izbaudīt visus ziemas priekus.
Viņš pamodās, ātri saģērbās un metās ārā no mājas. Loģiski, ka viņš pazvanīja Sofijai un pajautāja viņai, vai viņa negrib iet ārā. Viņa atbildēja, ka jā, bet viņai tikt līdz Rīgai aizņems kādu laiku. Tā Artūrs izdomāja nedaudz izklaidēties. Viņš zināja no kuras puses Sofija brauks ar autobusu. Tāpēc viņš nolēma nopirkt puķes un skriet viņai pretī. Viņš domāja, ka tas būtu interesants pārbaudījums sev un labs pārsteigums Sofijai. Tā arī viņš darīja. Viņš pa pieciem eiro nopirka puķes. Un sāka skriet. Ceļš bija kādi divdesmit kilometri. Par nelaimi Artūram, ceļš bija slidens. Viņš jutās kā uz ledus. Bet viņš jau bija pieradis pie ledus, tāpēc viņš jau gandrīz slidoja. Beigās sanāca tā, ka viņam ātrāk sanāca slidot, nekā iet. Viņš slidoja pretī Sofijai. Pēc kādām minūtēm 5, viņš jau bija noslidojis aptuveni kilometru. Viņš zināja to, ka autobuss pretī brauc ātrāk nekā viņš slido, tāpēc viņš sāka skriet cik vien ātri varēja. Artūrs gribēja noskriet pēc iespējas vairāk līdz viņš satiek autobusu. Sofija neko nezināja par šo izgājienu. Tāpēc viņa vienkārši sēdēja autobusā un klausījās mūziku. Artūrs skrēja cik varēja. Viņš bija stiprs, tāpēc varēja izturēt šo skrējienu. Vēl pēc 5 minūtēm Artūrs ieraudzīja autobusu un tā nākamo pieturu. Pietura bija divsimt metrus no viņa un kādus piecsimt no autobusa. Artūrs zināja, ja viņš grib paspēt līdz pieturai, viņam tur jābūt pirmajam, jo ja pieturā neviena nebūs autobuss vienkārši pabrauks garām. Tā nu viņš skrēja. Viņš skrēja tā, ka viņam gribējās nokrist uz vietas. Autobuss ātri tuvojās. Artūram gan tik labi negāja, viņš jau bija noguris un tagad vēl jāskrien līdz pieturai. Beigās autobuss izrādījās pārāks un Artūrs nokavēja autobusu. Tā nu autobuss aizbrauca, bet Artūrs dzenās tam pakaļ. Tas neizgāja arī pārāk labi, jo dažas sekundes viņš turēja līdzi, bet pēc tam tas aizbrauca. Artūrs nezināja, ko darīt, tāpēc viņš skrēja atpakaļ. Kad Sofija atbrauca uz Rīgu, viņa zvanīja Artūram un prasīja kur viņš ir. Artūrs atbildēja, ka ir netālu un, ka viņš būs pie Sofijas pēc 10 minūtēm. Artūrs bija ļoti noguris, bet negribēja izbojāt dienu Sofijai, tāpēc viņš skrēja, ko vien varēja.
Beigās Artūrs atskrēja pie Sofijas. Uzdāvināja viņai puķes. Un viņi pavadīja atlikušo dienu kopā…
Nākamā daļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Hokeja-Cilveks-12-Nodala-Slikta/728541
