Pēc mēneša
- Mums tev kaut kas jāparāda, - uzstāja Evelīnu un Marija.
Pēc pāris stundām bija jādodas uz Ziemassvētku vakara misi Varakļānu baznīcā, bet māsām bija kas īpašs priekš manis un viņas nelikās mierā.
- Kas tas ir? – jautāju.
- Nāc līdzi! – viņas aicināja.
Andris bija pie radiniekiem un mēs sarunājām tikties baznīcā. Mans puncis bija kļuvis jau lielāks un zināju, ka drīz sajutīšu arī pirmos spērienus no saviem mazuļiem.
- Nilo to atveda, jo es viņam palūdzu, - Marija sajūsmināta stāstīja.
Nilo šobrīd atradās virtuvē kopā ar vecākiem. Vecāki īsti nemācēja angļu valodu tomēr viņi pa savam mācēja sazināties ar māsas vīru.
Ieejot Marijas istabā uz pakaramā pie spoguļa stāvēja izcili skaista līgavas kleita.
- Tā ir dāvana, - Marija lepni paziņoja, - Uzlaiko to! – viņa ierosināja.
- Bet nav laika, - atgādināju.
- Es ļoti vēlos redzēt vai tev virsū tā izskatīsies tikpat labi, - Evelīna nelikās mierā.
Ļāvos māsu lūgumam, jo pati vēlējos tajā ielīst. Kleita bija ar garām rokām. Tikai ap krūtīm bija apspīlēts, tālāk bija krītošs audums, kas nosedza manu vēderu. Māsas man neļāva skatīties spogulī.
- Es ātri uztaisīšu tev frizūru, - Evelīna ierosināja, sākot darboties ap maniem matiem. Likās viņa ir trenējusies, jo ātri un meistarīgi veidoja pinumu un lika matos saspraudes un plīvuru. Marija pa to laiku uzklāja man nedaudz kosmētikas. Man esot jāredz kopskats, viņas attaisnojās.
- Kad jūs precēsieties? – Evelīna pajautāja.
- Ar Andri runājām, ka līdz pavasarim noteikti, - smaidot atteicu, - Pēc Ziemassvētkiem noliksim konkrētu datumu un tad jūs saņemsiet ielūgumus, - piebildu. Es nevarēju sagaidīt, kad varēšu organizēt pati savas kāzas, jo biju jau vairākas reizes tās izsapņojusi.
- Tagad tu vari skatīties spogulī, - Marija paziņoja un ļāva man piecelties, lai varu nostāties pie spoguļa.
Acīs sariesās asaras. Kleita bija ideāla. Tā bija īstā un to es redzēju uzreiz.
- Jūs noteikti tiekat nolīgtas, lai es arī savā kāzu dienā izskatītos šādi, - ar asarām acīs apskāvu māsas.
- Manas meitenes gatavas? - istabā ienāca tētis uzvalkā. Viņš izskatījās daudz svinīgāk kā parasti ejot uz baznīcu. Tikai tagad pamanīju, ka arī māsas ir ļoti uzpucējušās.
- Man vēl jāpārģērbjas, - ieminējos un norādīju uz savu kleitu.
- Tev noteikti jāparādās mammai, - tētis nelikās mierā.
- Labi, es ātri, - noteicu un devos uzmeklēt mammu.
Mamma stāvēja viesistabā un ar asarām acīs noraudzījās manī.
- Mammuci, es taču vēl neprecos! – smejoties noteicu un devos apskaut mammu.
- Man priekš tevis kaut kas ir, - mamma noteica un sākumā pasniedza man baltas kurpes un neliela papēdīša, - Te tev būs tava pērļu kaklarota, - to sakot mamma man ap kaklu aplika to, - Šos auskariņus es tev aizdodu, - pērlēm pieskaņoti auskari tika man ielikti ausī, - Apliec to ap savu kāju, - mamma man sniedza zilu lentīti, - Un šī ir dāvana no mums, - mamma man pasniedza skaistu rokas sprādzīti, kurā arī bija pērles.
- Mammu, kas te notiek? – apjukusi lūkojos apkārt.
Pie durvīm atskanēja skaļš klauvējiens ..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-BEIGAS/639935
