Dark. [8]8

"Emma, vienkārši kāp mašīnā!" viņš atkārtoja, tikkai šoreiz, viņš to teica skarbākā tonī.

Es notrīcēju paskatoties uz viņu. Es atlaidu Harija roku un atkāpos. Es ātri apgriezos apkārt un sāku skriet prom no viņa cik ātri vien spēju. Es ātri skrēju gar daudzajām mašīnām. Mana sirds sāka sisties vēl ātrāk, kad pagriezos lai paskatītos uz atpakaļu un ieraudzīju, ka viņš ir tieši aiz manis. Viņa daudz garākās kājas deva viņam priekšrocības. Viņš bija ātrāks par mani, man būtu neiespējami viņu pārspēt.

Es ievaidējos, kad sajutu, ka liela roka sagrābj mani, apturot no skriešanas tālāk. Viņš ierāvi mani sevī. Es sevi nenokontrolēju un mana plauksta uzlidoja gaisā un iesita Harijam pa vaigu. Spēcīgi. Šī jau bija otrā reize, kopš mūsu tikšanās, kad es viņu esmu iepļaukājusi un pēc viņa sejas izteiksmes varēja redzēt, ka viņš nebija īpaši apmierināts. Viņš ieskatījās dziļi manās acīs. Es iespiedzos, kad viņa rokas pieskārās maniem gurniem un pacēla mani un viņš uzlika mani uz sava pleca. Es ar dūrēm situ viņam pa muguru, bet izkatījās, ka viņu tas nemaz neiespaidoja. Ignorējot manu protestu, viņš mani nesa pa auto stāvvietu.

"HARIJ!" es iekliedzos "LAID MANI LEJĀ!"

Pēc dažām sekundēm es tiku nolaista uz zemes, tieši viņam priekšā. Harijs pienāca man tuvāk, instinktīvi es pakāvos vienu soli uz atpakaļu, ietriecoties viņa mašīnā.

"Tu viņam iesiti." es skaļi secināju.

"Jā." viņš pilnīgi mierīgi atbildēja.

"Kapēc?"

"Viņš man iztraucēja." viņš aizsmakusī balsī teica.

Es viņam neatbildēju. Ko gan es vēl varēju teikt?

"Kāp mašīnā." viņš pastiepa roku, lai saņemtu manu, taču es viņam to neatļāvu.

Tā vietā, lai ar mani strīdētos viņš atvēra pasažiera durvis un gaidīja, kamēr es iekāpšu iekšā. Es lēnām gāju uz atvērtajām durvīm lai iesēstos iekšā, ieturot pēc iespējas lielāku attālumu starp mums. Viss brauciens bija ļoti kluss. Drīz vien mēs apstājāmies pie manas mājas.

"Es tev atbraukšu pakaļ rītdien, deviņos." viņš pat uz mani nepaskatījās.

Kāpēc viņš bija dusmīgs uz mani, es nebiju tā, kas kādam bija iesitusi pa seju. Es ātri paskatījos uz mazajām brūcītēm uz viņa kreisās rokas, tās bija kā atgādinājums par viņa īso pacietību un to, ka man labāk nevajadzētu viņu sadusmot. Es attaisīju drošības jostu un gaidīju kamēr Harijs atvērs manas durvis. Tiklīdz es izkāpu ārā no mašīnas es ātri pagāju garām Harijam un devos savas mājas virzienā.

"Emma." es apgriezos tieši tajā brīdī, kad viņš sagrāba manu roku.

Mani pārsteidza tas, ka viņš iedeva man buču uz vaiga. Viņa mati kutināju manu ādu.

"Tiksimies rīt." es pamāju ar galvu.

Viņš atlaida manu roku un aizgāja atpakaļ uz mašīnu.

*Nākamā diena*

"Tu atkal ar viņu kaut kur iesi, pēc tā, kas notika iepriekš? " Lūsija jautāja pārsteigta.

Es uzliku skaļruni un uzliku telefonu uz gultas.

"Nav jau tā, ka es gribētu, bet tev būtu bijis jāredz ko viņš nodarīja Stīva sejai."

"Vēlviens iemesls lai neietu." es mazliet salēcos, kad kāds pieklauvēja pie manām durvīm.

"Piedot Lūs, man jāiet, es tev vēlāk pazvanīšu."

Mēs atvadījāmies un es nospiedu sarkano klausulīti.

"Durvis ir vaļā." es nokliedzos, lai mamma dzirdētu un ienāktu iekšā.

Es biju uzgriezusi muguru durvīm, pievēršot uzmanību drēbēm savā skapī. Es pārskatiju visus krekliņus un beidzot izvēlējos vienu no tiem.

"Mam, ko tu..." es apgriezos un nometu drēbes uz grīdas. Tur stāvēja Harijs, smīnot. Viņš skatījās tieši man acīs. Es tagad apjautu ka man mugurā ir tikai šortiņi un topiņš. Viņš rūpīgi mani noskatīja no galvas līdz kājām.

"Es cerēju ka tev mugurā būs kautkas nedaudz seksīgāks." viņš piemiedza ar aci, norādot uz drēbēm, kuras bija nokritušas uz zemes.

Es neko neteicu, vēroju kā viņš aizgāja līdz manai gultai un apsēdās uz tās. Viņš apsēdās atbalstoties uz elkoņiem, kamēr es stāvēju viņa priekšā. Harijs paskatījās visapkārt manai iztabai un atgrieza skatienu uz manīm.

"Es...kā tu tiki iekšā?"

"Tava mamma mani ielaida."

Man nāksies ar viņu nopietni parunāt.

"Tu varētu uzvilkt kleitu."viņš piebilda.

"Nē."

Tas bija pēdējais ko es vilktu esot kopā ar Hariju un viņa klejojošajāma rokām. Viņš dziļi pasmējās par manu vienmuļo atbildi. Es aizgriezos no viņa lai paņemtu melnus piegulošos džinsus un topiņu. Kad es apgriezos es mazliet iespurdzos ieraugot cik tuvu viņš bija pienācis. Harijs pasmaidīja, viņa krūtīm gandrīz saskaroties ar manām, viņs pastiepa roku man aiz muguras un paņēma savu jaku no pakaramā un uzvilka to.

"Es eju pārģērbties."

"Man nebūtu iebildumu, ja tu pārģērbtos šeit." viņš smīnēja.

Es nopūtos un pagrūdu viņu malā, un aizgāju uz vannas iztabu. Es pārliecinājos ka aizslēdzu durvis pirms noģērbos.

Kad es atvēru durvis, es ieraudzīju Hariju un viņš stāvēja pie manām veļas atvilknēm.

"Harij." viņš apgriezās ar smaidu, kurš parādija viņa dziļās bedrītes.

Mana mute atvērās šokā, kad ieraudzīju kas viņam bija rokās.

"Man šīs ļoti patīk." viņš piemiedza ar aci.

Es ātri aizgāju līdz viņam un izrāvu savu mežģīņu apakšveļu viņam no rokām. Es tās ātri ieliku atpakaļ atvilknē un aiztaisīju to.

"Kas tev kaiš?" es retoriski jautāju.

Viņš stāvēja un smējās kamēr es ar vien vairāk nosarku. Es asi aizgriezos no viņa, uzvilku savus apavus, paņēmu jaku un somu.

"Tu izkaties ļoti seksīgi."viņš iečukstēja man ausī.

Man notrīcēja elpa, kad jutu kā viņa rokas apvijās man ap gurniem no aizmugures. Es cieši aiztaisīju acis, kad viņš noņēma matus no mana kakla. Viņš uz kakla uzspieda vieglu skūpstu.

"H-harij."es klusi nostostījos.

Viņš attālinājās no manis, paņēma manu roku un izveda mani ārā no iztabas.