Beigu titri (2)6

Nu ja.

Saruna tūlīt pārtrūka. Zaudējusi pacietību, metu telefonu pret sienu, izbiedēdama apkārt esošos cilvēkus. Laime, mani vecāki nebija tuvumā un neredzēja manu izgājienu. Paslēpu seju plaukstās un sāku nevaldāmi šņukstēt. Divi gadi, un viņam bija žēl man ziedot mirklīti sava tik dārgā laika? Kāpēc? Vai viņš ko slēpa? Varbūt simpātijas, ko viņš man sniedza, nebija tādas, kādas es tās vēlējos, bet gan vājākas un trauslākas? Nu kāpēc!

-Ņem telefonu,- māsa bija salasījusi detaļas un tās pasniedza man,- Un tagad saki, kāpēc garš ģīmis?

-Es centos piezvanīt Raienam, viņš pacēla un tūlīt nolika,- asarām acīs teicu māsai,- Vai tiešām cilvēks, kurš sakās mani mīlam nevarētu pacelt klausuli  uz pusminūtīti? Es jau piedevu viņam to, ka mēs neesam redzējušies video-čatā, un apmaināmies tikai ar bildēm, bet cik ilgi tad es varu gaidīt?

-Nestreb karstu, Madara,- māsa pamācīja,- Varbūt viņš tiešām ir tik aizņemts, ka biezs. Tu teici, ka viņš strādā ierakstu kompānijā, vai ne?

Es pamāju ar galvu, un māsa turpināja,- Nu re, varbūt viņam tiešām nav laika.

-Tu to saki tā, it kā tu būtu par to pārliecināta,- es uzmetu lūpu. Māsas vārdi mani mazliet nomierināja, bet ne pārāk. Neviens taču nevar būt aizņemts 24/7.  nopūtos un saliku atpakaļ telefonu un to ieslēdzu.

-Klau,- māsa teica,- Es zinu, ka tas ir grūti to dzirdēt, bet vai tev tas viss neliekas kaut kā aizdomīgi?-

-Kas no visa?-

-Nu, tas, ka viņš ir no Anglijas. Tas ir vienīgais, kas mani biedē. Un tas, kā viņš tevi atrada. Vai jūs par to esat runājuši?

Es aizdomājos. Melānijai bija taisnība. Es patiešām nekad nebiju apdomājusi uzdot šo jautājumu. Arvien vairāk iemeslu man ticēt, ka viņš nav īsts, un tas ir kāds cits. Bet Raiens nevienam nelīdzinājās. Viņš bija pats jaukuma iemiesojums. Mans enkurs un labais balsts. Šķiet, ka es pazinu par maz jauku cilvēku.

-Nē, neesam viss...-

-Madara!- māsa šokā iesaucās,- Vai tu maz saproti, ka viņš varbūt kaut kāds izvarotājs vai maniaks vai zaglis? Viņš var būt meiteņu vervētājs. Kurš gan nemāk teikt saldus un mīļus vārdus īsziņās? Māsiņ, tev steidzami viņš ir jāpamet.

-Es neko nedarīšu, kamēr pati nenoskaidrošu taisnību,- strikti sacīju un noslaucīju asaras,- Neviens nav vainīgs, kamēr nav pierādīts, ka viņš ir vainīgs.

Māsa sairgojās un pacēla plaukstu, lai uzskaitītu- Pirmkārt, viņš bildēs izskatās pēc modeļa, kas nav reāli, un liecina par to, ka tas ir viltus profils,- māsa nolaida rādītājpirkstu, it kā nosaucot pirmo iemeslu,- Otrkārt, tu nezini, kas viņš ir, ka tik ļoti daudz ir aizņemts. Un visbeidzot, tu neesi dzirdējusi viņa balsi.-

Tas mani tiešām apbēdināja. Manis pašas māsa, kura bija man tuvāka nekā puse manu draugu un mamma un tētis, tagad man neticēja, un domāja, ka es kļūdos. Tieši tad, kad beidzot biju izlēmusi rīkoties pati.

-Neraudi, Madī,- māsa mani apskāva, un noglaudīja matus,- Kad atbrauksi no izlaiduma, mēs dosimies pie Klāva, lai uzzinātu, kas tas tavs Raiens ir.

-Vajadzēja to darīt sākumā,- es dusmīgi noburkšķēju un noslaucīju asaras. Ar lakatiņu noslaucīju asaras ap acīm, degunu un vaigus, un paskatījos uz māsu,- Ir labi?

-Ir lieliski,- māsa smaidot atteica. Devāmies atpakaļ uz dejas zāli, kur nu bija sacēlusies kņada. Pie mūsu vecākiem stāvēja puisis, kas bija paslēpies aiz aptuveni simts rožu liela pušķa. Intereses mocīta, piegāju klāt. Mamma iešķībi pasmaidīja.

-Mīļā, tev atsūtīti ziedi,- viņa teica,- Kurjeram nepieciešams tavs paraksts.

Es parakstīju papīrus un paņēmu skaistos ziedus rokās. Te bija tumši, tumši sarkani, gandrīz melni, un smarža reibināja. Ieelpoju ziedu smaržu un jutu, ka kaut kas man izslīd starp pirkstiem. Māsa paņēma ziedus no manis un es pieliecos, lai paņemtu maziņo kastīti. Atvēru to vaļā un pamanīju, ka tajā ir gredzens ar mirdzošu akmentiņu. Zem tā bija salocīta zīmīte, ko es atlocīju.

“P.S. Izvēlējos pats. Zināju, ka tev nepatiktu nekas grandiozs. Apsveicu ar izlaišanos. Kaut es varētu būt tur. Ceru, ka šis nieciņš liks tev par mani domāt. Es esmu tuvāk, nekā tev šķiet, mazā.Kļūsti par manu meiteni. Ar šo gredzenu, es apstiprinu savu solījumu. R. ” Man uzreiz pienāca īsziņa.

"Kāda ir tava atbilde?" Raiens rakstīja.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Beigu-titri-3/705620