Sveiki, spociņi. Turpinājus stāstam "Bēdz!" ir nedaudz aizskavējies. Bet es esmu atpakaļ. Ceru ka patiks! Jauku lasīsanu! 
Plāns...
...Ēdot, es nespēju domāt ne par ko, kā vienīgi par plānu. Kā izdevīgāk to visu noorganizēt? Vai es varēšu viņu apmuļķot? Vai es varēšu viņu pieveikt? Šie ir jautājumi, par kuriem es šaubos, vai tie ļaus realizēt tā, kā es izdomāju.
Pabeidzot ēst, es ērtāk apsēžos gultā un sāku plānot dažādus variantus, ja kaut kas noietu greizi. Tur, laukā, vairs nav dzirdami vilki. Laikam aizgājuši. Aiz istabas durvīm ir kapa klusums. Viņš, trakais, laikam ir kaut kur aizgājis. Līdz viņa atgriešanās, ja vēl atgriezīsies, es savam vienreizējam plānam būšu izdomājusi lieliskus variantus.
Pēc vairākām stundām, esmu izdomājusi vairākus lieliskus variantus. Ārā jau ir satumsis. Trakais vēl nav pārnācis. Tā kā man vairāk nekas nenāk galvā, es aizeju līdz logam. Tas ir vienīgais logs šai istabā. Logs ir neliels, to nevar atvērt, jo tam nav roktura. Skatoties laukā uz debesīm, tās ir pilnas ar milzīgiem, melniem mākoņiem. No tiem līst negants lietus. Neganti sit pērkons. Netālu ir pat redzama zibeņošana. Šī nakts būs nemierīga. Viņš laikam neatnāks un es nespēšu šonakt realizēt savu plānu. Bet rīt es šīm visam pielikšu galu.
