Nokļūstot bārā, kur jau sēdēja Klāva draugi, starp viņiem ieraudzīju arī Raineru.
“Sveiki, es mums atvedu svaigas asinis! Šī ir Amanda, Paiperas jaunā labākā draudzene.” Klāvs mani iepazīstināja ar saviem draugiem. Bez Rainera, pie galdiņa sēdēja vēl divi puiši un viena neredzēta meitene, kas mani cītīgi nopētīja.
“Sveika,” viņai uzsaucu, kad apsēdos blakus, jo šķita, ka mums uzreiz radījās neredzama saikne, jo bijām vienīgās meitenes.
“Sveika, esmu Beāte.” Viņa man uzsmaidīja un iedzēra alu no sava kausa sev priekšā.
Kad ar skatienu sastapos ar Raineru, viņam veltīju plašu smaidu un rokas mājienu, uz kuru puisis atbildēja ar galvas mājienu. Mazliet samulsu, jo šķita, ka puisi pazinu vairāk, lai tikai saņemtu galvas mājienu kā sveicienu. Nu labi.
Savu uzmanību turpmākajā vakarā veltīju Klāvam, kurš dalījās ar dažādām gudrībām un saviem dzērieniem. Beāte mani uzaicināja sev līdzi dejot, jo bija sākusi strādāt deju zāle. Meitenei sekoju uz otro bāra stāvu, kur bija jau puslīdz piepildīta deju zāle.
Mēs iejukām kādā dejotāju aplī. Kāds sagrāba mani aiz pleciem un pagrieza pret sevi. Tas bija smaidīgs svešinieks, kurš lauztā angļu valodā centās man pateikt, ka esmu visskaistākā meitene bārā. Nezināju, ko atbildēt, tāpēc dāvāju svešiniekam smaidu.
Svešinieks mani sagrāba aiz vidukļa un vilka ārā no apļa, lai mani piespiestu sev klāt. Viņa rokas sāka pārvietoties pār manu augumu un es sajutos ļoti neveikli. Kad viņš sagrāba manu dibenu, atgrūdos no viņa un ar galvas žestu liku saprast, ka tā dejot es nevēlos.
“Kāpēc ne, saulīt?” Viņš man jautāja pie auss, lai būtu dzirdams pār skaļo mūziku.
“Es nevēlos.” Atbildēju un noņēmu rokas no puiša pleciem.
“Labi, lai jauks vakars.” Un pūlī šis nozuda.
Atgriezos aplī un pamanīju Beāti, kas jau bija sadejojusies ar vienu puisi. Drīz vien meitene pielipa pie puiša lūpām. Mazliet samulsu un atgriezu uzmanību aplim, kur jaunieši viens ar otru griezās jautrā rotaļā. Pēc dažām dziesmām aplis izklīda un man nācās atgriezties pie galdiņa, kur uzturējās Rainers, Klāvs un divi citi puiši, kuru vārdus es jau biju aizmirsusi.
“Klāv, es došos mājup.” Klāvam paziņoju, jo šķita, ka viņš to bija pelnījis zināt. Paņēmu savu mēteli, uzvilku to un paķēru somiņu.
“Labi. Veiksmīgu nokļūšanu mājās!” Puisis man uzsmaidīja un sniedza neveiklu apskāvienu. Viņš smaržoja pēc alus. Raineram un pārējiem puišiem veltīju atvadu smaidu. Acu skatiens mazliet uzkavējās pie Rainera, kurš mani uzlūkoja ar tikpat cītīgu skatienu.
Pagriezos nost no puišiem un devos uz bāra izeju. Ārpusē pie bāra durvīm stāvēja daži puiši un meitenes, kuri pīpēja. To balsis bija skaļas un mani pavadīja līdz pat galvenajai ielai. Mazliet jutos iereibusi, tāpēc gāju lēnāk kā ierasts. Ielas bija pilnas ar cilvēkiem, taču sajutos vientuļi, klīstot vienatnē pa tām.
“Amanda!” Pazīstama balss iesaucās. Pagriezos atpakaļ un noraudzījos kā Rainers skrien uz manu pusi. Puisis apstājās pirms manis un mani uzlūkoja. Ielas gaismās viņa zaļās acis ieguva mirdzumu, ko ikdienā nebija iespējams saskatīt.
“Tev ir skaistas acis.” Nedomājot to izteicu. Sajutos mazliet gaisīgi un kautrīgi. Puisis iesmējās un saķēra mani aiz pleciem.
“Tu tik iereibusi neizskatījies bārā. Es tevi pavadīšu līdz autobusam, ja tev nav iebildumi.”
“Nē, man pret tevi nav iebildumi.”
Puisis man piedāvāja pieķerties pie savas plaukstas. To saķēru un centos drosmīgi neizrādīt, ka sirsniņa man sāka pukstēt ātrāk.
Gājām un runājām par dažādām tēmām. Rainers man izstāstīja, ka viņam ar savu metālistu grupu ir drīzumā koncerts.
“Ja vēlies, vari atnākt un paklausīties. Varu arī sarunāt, lai tevi pa brīvu ielaiž.”
“Nopietni? Koncerts? Wow.” Smejoties jautāju, kad puisis man veltīja smaidu.
“Tiešām, Amanda.”
“Tad vari mani droši pieskaitīt pie gājējiem.” Ciešāk saspiedu puiša silto plaukstu un ar skatienu maldījos par pilsētas ielām. Ejot ar Raineru par šīm ielām, vairs nejutos tik vientuļi. Cilvēki, kas mums nāca pretī, sniedza mūsu virzienā smaidus. Varbūt man izlikās, ka viņi smaida mums, taču tas man deva iedvesmu vairāk iet tuvāk Raineram.
Kas mēs tikām līdz pieturai, puisis uzkavējās līdz autobusam.
“Tev šī pietura nav ceļā uz mājām?”
“Nē, man uz otru pilsētas pusi jābrauc.”
“Kādi plāni brīvdienām?” Puisim jautāju.
“Strādāšu bibliotēkā.”
“Šodien tur jau biju.”
“Cik žēl, nespēju noraudzīties, cik mīlīgi tu iegrimsti grāmatās.” Puisis man laiski uzsmaidīja un es viņam rotaļīgi uzsitu rokai, kura plauksta joprojām turēja manu savā tvērienā.
“Es jau arī varu speciāli atnākt pie tevis ciemos uz bibliotēku.”
“Tad es tevi gaidīšu.” Pamanījis, ka mums tuvojas autobuss, puisis mani piespieda pie sevis un deva man atvada skūpstu.
Tauriņi man vēderā atdzīvojās un sāka veikt riņķa dančus. Puisī lūkojos kā brīnumā, kad viņš atrāva savas lūpas no manējām. Pie lūpām joprojām jutu Rainera snake bite pīrsingus neredzamos nospiedumus.
“Ar labu nakti.” Viņš nočukstēja un Rainera skatiens mani pavadīja lūdz autobusam. Iekāpu tajā, nopīkstināju savu braukšanas talonu un apsēdos pie loga. Māju puisim līdz pazudu no viņa redzesloka. Tad es sāku muļķīgi smaidīt savam atspulgam autobusā stiklā.
Mājās mani sagaidīja mamma, kas norūpējusies mani uzlūkoja.
“Es tevi centos sazvanīt, taču tev telefons bija izslēgts.”
“Laikam izlādējās.”
“Kur tik ilgi biji?”
“Ar draugiem.” Izplūdu platā smaidā, kad iedomājos par Raineru. “Mammu, esmu laikam iemīlējusies.”
“Ak vai,” mamma mani uzlūkoja ar platu smaidu un mani apskāva. “Tev viss man sīki jāizstāsta.”
Kad mammai visu izstāstīju, kas ar mani šovakar bija noticis, viņa smejoties mani apskāva un lika obligāti pēc iespējas ātrāk Raineru atvest uz mājām. “Vēlos ar viņu iepazīties, jo izklausās pēc īsta džentalmeņa.”
Pēc tam mēs abas devāmies uz savām istabām. Es iekritu savā gultā un sāku nevaldāmi ķiķināt par to, cik dzīve ir skaista. Sev arī vairākas reizes pateicos, ka piekritu Klāva aicinājumam iet ar viņu iedzert.
Pirms aizmigu, aplūkoju, kas jauns notiek Facebook. Tur bija ziņa, kurā bija atzīmēts Dreiks Vetjūs.
Uzmanību, man ir jālūdz Jūsu palīdzība, jo Dreiks Vetjūs ir iekļuvis smagā motocikla avārijā. Pašlaik atrodas Kerbridžas slimnīcā, bet iespējams tiks pārvests uz Losandželosas slimnīcu. Viņa operācijai nepieciešams B rēzus pozitīvs asinis. Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu!
Tonakt nespēju aizmigt.
