Labs darbinieks Maximā ir pacietīgs darbinieks. Šo es lasīju meklējot kasiera profesijas aprakstu. Domāju, phe, kas tur tāds? Aizsūtīju savu CV un pēc 10 minūtēm man zvanīja un aicināja uz tikšanos. Tā nu es aizgāju un tajā pašā dienā jau sēdēju kasē. Ko es varu secināt?
Savā pirmajā darba dienā, kas bija aptuveni pirms 3 mēnešiem es iepazinos ar veikalu. Kā par spīti savam raksturam, izvēlējos vienu no lielākajiem mikrorajoniem - Imantu. Drosmes nepietika iet uz XXX Maximu tāpēc izvēlējos X Maximu. Es nemaz negribēju strādāt par kasieri, bet izvēles nebij. Vispirms man lika sazīmēt kladē bulciņas un sarakstīt kodus. Es īsti neko nesapratu, kā tas jāskatās un kur jāskatās, viss tas man likās ārkārtīgi sarežģīti. Pēc tam man saka, pamēģināsim kasē tagad. Piesēžos kasē - viss likās dīvaini būt nevis pircējam kā ierasts bet jau apkalpojošajam personālam. Pirmās 3 dienas man stāvēja blakus vecākā kasiere un skaidroja kā rīkoties ar kasi, kā apmainīt čeku lenti, kā izņemt nepareizi izsisto preci. Veikals bija no cita skatu punkta. Pirmā prece ko es izsistu....es jau vairāk neatceros, ja nekļūdos tad kaut kāds gaļas produkts pavecai sievietei. Šīs 3 dienas bija produktīvas, es apguvu kā rīkoties ar kasi, bet kodus iemācīties tik īsā laikā nebij iespējams, jo kodi ir daudz....ļoti..ļoti..ļoti..daudz. Pēc 3 dienām es jau mēģināju sēdēt vina pati bez palīdzības, lai gan vecākā kasiere turpat blakus bij, ja vajadzēja palīdzību viņa atnāca. Man bija daudz nepazīstami kolēģi, pārsvarā krievi. Pirmā kasiere ar kuru strādāju kopā bija latviete, īsiem matiem un ar brillēm. Bet iejūtīga un izpalīdzīga. Katru sveramo preci un bulciņu cēlu augšā un saucu lai pasaka man kodu. Pēc nedēļas viņa aizgāja atvaļinājumā. :D Un tā es pieradu..kases aparāts ir kļuvis par daļu jau no manis, protams, ne visus kodus es zinu, bet lielāko daļu gan.
Un tagad parunāsim par cilvēkiem vispārīgi. ''Pagaidiet, kāpēc desa maksā tik un tik ja tur ir pavisam cita cena?'' Šādus tekstus man nākas dzirdēt katru dienu gandrīz no katra pircēja. Es jau kādreiz domāju ka cilvēki ir drausmīgi nekaunīgi, bet strādājot apkalpojošajā sfērā manas aizdomas ir tikai apstiprinājušās. Cilvēki ir visdažādākie...ir nekaunīgi, ir ļauni un ir miermīlīgi, ir nelaipni un ir laipni. Diemžēl ar nožēlu jāsaka, ka visvaiāk ir nelaipnie cilvēki. Pa visu laiku kopš es strādāju dienā apkalpoti ir + - 700 cilvēki 3 mēnešu laikā no 42000 cilvēku novēlējuši jauku dienu ir tikai 2. Labdien pateikuši ir varbūt kādi 100. Man ir bijis starpgadījums, kad vīerietis nopērk alkoholu un iedod 5 eur, es izdodu atlikumu un man pasaka :kas tas tāds ir ko? atdod manu papīra naudu es tev iedevu 20 euro, es atveru kasi un tur nav neviena 20 euro. Es saku, nē jūs man iedevāt 5 euro. Tūlīt saucu apsargu, viņš paskatās kamerās un kā viņš iznāk pa durvīm tā vecis pa durvīm ārā un jau tālēs zilajās pazudis. Cilvēki nekad neliek preču atdalītājus, kad es jau piesitu nākamā klienta preces tad tikai attopas ''eto moj'' un man jātaisa korekcijas un jākavē kases darbs. Ir cilvēki kas lasīt neprot. Nes man vienu preci un saka nē tur bija cita cena. Es eju apskatīties pametu garās rindas, lai tik izdabātu kādam. Ir tādi ''jaukumiņi'' kas no beigām redz ka notiek kašķis, pienāk viņa kārta un ''pielej benzīnu ugunskuram'' un taisa pa jaunu kašķi par kaut kādu random preci.
Man darba diena ir gara, 12-13 stundas kā kuro reizi. Vakarā ir pilnīgs bezspēks. 5 dienas nedēļā, reizēm 2 nedēļas.
Par laimi,tas ir tikai pagaidu darbs.
Tagad man arī ir jauna kolēģe, kura ir jautra un izpalīdzīga un nekautrējas prasīt palīdzību arī man par kodiem.
par mazatmaksātiem darbiem nav diez ko jālielas, ej labāk telemarketingā strādāt, ja nav pieredzes.
