Pamodos! Bet trijos! No rīta! Biju uztraucies, ka neesmu uzlicis modinātāju vai uzlicis uz nepareizu laiku. Aizmigu! Iepriekšējā dienā biju aizgājis gulēt desmitos, jo bija mazliet apnicis, ka miegu ciet autobusā.
Pamodos reizē ar modinātāju. Sākumā jutos žirgts un mundrs, bet ar katru aizejošo minūti atgriezos ierastajā stadijā.
Tagad mājā bija tēja, kura maksāja 100x vairāk par to kuru nopirku vakar, bet tik un tā - beramā, garšoja gan diezgan labi.
Pirms izgāju no mājas, vecāki teica, lai paņemu lietussargu, bet atrunājos, ka nelīs. Rezultātā samirku (secinājums: Vienmēr klausīt vecākus).
Izdarīju ierastās lietas un palika pāri laiks, šoreiz vairāk kā vakar. Bet neskatoties uz to ( vai tieši tāpēc!) autobuss atkal kavēja, bet šoreiz 10 minūtes un koledžā biju vēl vēlāk (secinājums: vairāk laika paliek pāri = vēlāk esmu koledžā).
Matemātikā turpinājām mācīties par vektoriem. Tēma diezgan interesanta, bet šorīt kaut kā vairs neko pilnībā nesapratu. Jo ilgāk "gāja" pāris, jo vairāk aizdomājos līdz tam, ka vajadzēs lūgt pasniedzējai paskaidrot. Pāra beigās bija darbs, ar kura palīdzību varēja pārbaudīt pārī apgūto, un brīnumainā kārtā visu ļoti labi sapratu. Arī uzreiz sapratu to, ko iepriekš biju dzirdējis un izlaboju savas kļūdas tēmas paskaidrojumā (vai man tā vienīgajam gadās?).
Nākamais pāris bija angļu valoda. Tajā mums bija diagnosticējošais darbs. Darbs izskatījās interesants, bet bija uz vienas A4 lappuses un tikai 10 īsi uzdevumi... nu neskaitot pirmo, kurā vajadzēja uzrakstīt 10 jautājumus par teikumu: "They travelled around Latvia in summer". Vēl man sagādāja grūtības uzdevums, ko vajadzēja izpildīt papildus, kurā vajadzēja pastāstīt par sevi. Nekādi nevarēju izdomāt ko rakstīt (man būtu bijusi melanholija? depresija?).
Tad - ta - dām! - pusdienu starpbrīdis. Pirmo reizi aizgāju uz ēdnīcu. Priecājos, ka uzskati par koledžu attaisnojās! Uzskatīju, ka ēdnīcā ēdiens būs labs, un tā arī bija.
Pēc pusdienām bija lietišķās saskarsmes pāris. Tajā mēs turpinājām iepriekš iesākto tēmu, bet vairāk mani "aizķēra" tas, ka sola biedram uz galda stāvēja coca-cola pudele 0,5l (vairāk kā pusizdzerta). Iepriekšējā skolā kolas un citi gāzēti dzērieni bija aizliegti un par to varēja arī sodīt. Atgriežoties pie pārī stāstītā, es tomēr palieku pie saviem uzskatiem, ka pētījuma rezultāti ir atkarīgi no novērotāja un viss ir atkarīgs no mums pašiem: kā mēs to gribēsim, tā arī būs.
Pēdējais pāris bija latviešu literatūra. Mums teica, ka tīrasiņu latvietim ir palsi mati, zilas vai pelēkas acis, otrais ādas tips un rupjš raksturs, pēc dabas pakalps, jo agrāk latvieši lielāko daļu dzīves pavadīja kalpojot citiem. Respektīvi, ir jāatbrīvojas no ieraduma vienmēr kalpot, jo tas vēl ir palicis no dzimtbūšanas laikiem. Mums teica, ka Latvijā sākotnējie literatūras virzieni (klasicisms, apgaismības reālisms, sentimentālisms, romantisms, reālisms) ienāca vēlāk kā Eiropā, romantisms pat ienāca aptuveni par 100 gadiem vēlāk. Vēl šajā pārī tika bilsts mazliet par Luciferu.
Ejot prom no koledžas, kāpjot no tilta, ieraudzīju fascinējošu skatu: ūdens pilēja no augšējās platformas uz zemākās platformas margas un, kad piliens saskārās ar virsmu, sadalījās daudz sīkās, mazās daļiņās uz visām pusēm. Ja no pareizā leņķa būtu spīdējusi Saule, tad šīs daļiņas būtu bijušas krāsainas. Centos to nofotografēt, bet telefona kamerai bija par daudz gaismas, kā dēļ attēls sanāca stipri bāls.
Mājupceļā, sēžot autobusā, no blakus krēsliem dzirdēju diezgan interesantu teikumu: "Mums vēstures stundā stāstīja par vampīriem un kā ar tiem cīnīties, jo skolotāja patiesi tiem tic." Es sāku domāt: "Vai "viņi" to jau ir ielikuši mācību programmā ?"
Mana dienasgrāmta- 8.septembris0
16
0
Tev patiks šie raksti
