Arī es sevi kādreiz par tādu uzskatīju. Nē, domas mainījās.
Kādreiz tam visam bija nozīmē. PSRS laikā par ar grebeni gaisā nevarēja staigāt, nevarēja citādākas drēbes vilkt, jo tevi noēdīs. Ne tikai sabiedrība noēdīs, arī policijas ķurķī tiksi pasēdēt. Panki bija pret sabiedrību, tie tiešām protestēja- nevēlējās iet uz skolu, negāja. negribēja strādāt, nestrādāja. Panki, kas sevi uzskata par pankiem 21.gs.- es negribu iet uz skolu, bet ir jāiet, jo mamma dusmosies... (Protams, ne visi tādi ir. Tomēr manās paziņās ir cilvēki, ko es uzskatu par pankiem, un arī ir aizdomas, par ko tu runā 9. punktā.)
Mūsdienās saradušies visi šie panki, kas sauc sevi par pankiem, bet viņu ideoloģija ir aptuveni aprakstāma vārdā ''anarhija'', kaut vai no tās nav ne smakas. Mēs vairs neprotam protestēt. Mēs protam tikai sēdēt mājās un internetā meklēt panku bildītes, un apgalvot, kādi mēs esam panki...
Pat mana māte, kas bija viena no panku gājienu organizētājām un dalībniecēm, kura bija draugos ar Huskvarn'iešiem un Dambi, kā arī visiem citiem tā laika pankiem, kura arī ģērbās citādāk, neuzskata sevi par panku, jo viņa neatļāvās būt tik brīva, cik viņa vēlējās.