Ar šo grupu gan jau daudziem cilvēkiem saistās Merkūrijs, AIDS, We Will Rock You un We Are The Champions. Jā, Queen ir leģendas, bet tas nenozīmē, ka visi viņu ieraksti ir labi. Tomēr kopumā šī būs viena no manām mīļākajām grupā, par spīti viņu 80to gadu kritumam.
Ceļojums rokmūzikā: Queen6
80
0
Queen (1973)
Queen debija nekad īsti populāra nav bijusi. Un tas ir diez gan saprotami, jo šeit īsti nav tādu hītu kā nākošajos Queen albumos. Bet mani tas galīgi neinteresē. Mūzika šeit ir ļoti interesanta un aizraujoša. Atsevišķas dziesmas, piemēram, Son & Daughter, Liar ir lieliskas. Jā, visas varbūt te nav izdevušās, bet tas nemaina to, ka šis albums būtu īpaši sliktāks par citiem Queen veikumiem. Un skanējums šeit ir ievērojami smagāks. Tādā Led Zeppelin līmenī. Bet nav tik nostrādāts kā jau pieminētās leģendas.
Atzīme – 7,5/10
Queen II (1974)
Queen ir progresējuši stipri un radījuši vienu no maniem viņu mīļākajiem darbiem. Debijas albuma smagais skanējums ir saglabājies tikai ir vēl vairāk pieslīpēts pie kompozīcijām, albuma nokrāsas un melodijām. Jā, iepriekšējam ierakstam īsti nebija savas nokrāsas, bet Queen II tā ir tiešām lieliska. Un šeit ir atrodams arī Queen pirmais nopietnais hīts Seven Seas Of Rhye. Tomēr, man labāk patīk citas kompozīcijas, piemēram, Father To Son, smagais, jau uz heavy metal pusi vērstais Ogre Battle un grandiozā The March Of The Black Queen. Nu tiešām lielisks albums.
Atzīme – 8,5/10
Sheer Heart Attack (1974)
Šis albums mums ir sagādājis veselus 2 klasiskos Queen hītus – Brighton Rock un Killer Queen. Un jāteic, ka šīs dziesmas tiešām ir lieliskas, visīpaši pirmā ar Meja lielisko solo. Žēl, ka visa albuma garumā Queen nespēj noturēt augsti uzlikto latiņu. Skanējums ir diezgan līdzīgs iepriekšējiem ierakstiem, tik varbūt mazliet vieglāks. Slikts albums šis nav, bet īsti mani tas arī neparāva.
Atzīme – 7/10
A Night At The Opera (1975)
Jā, es piederu pelēkajai masai un uzskatu šo par labāko Queen albumu. Un kas par to? Šeit tiešām ir lieliska mūzika. Salīdzinoši ar iepriekšējiem ierakstiem, tad šeit skanējums vairs nav tiks smags, bet gan diez gan viegls. Queen ir pierādījuši, ka viegla mūzika var būt augstvērtīga, interesanta un mākslinieciska. Nu pilnīgi tā kā Mocertam. Kurš gan nezin šī ripuļa hītu Bohemian Rhapsody? Nodrillēta gan tā ir pamatīgi, bet lieliskums ir saglabājies 10., 20. un pat 50. klausīšanās reizē. Lieliska ir arī Meja mierīgā un emocionālā ’39. Un brīnišķīgais kanons iekš The Prophet’s Song arī ir neaizmirstams. Eh, ko nu daudz par šo albumu stāstīt, tas ir jādzird katram cilvēkam, kurš saka, ka patīk mūzika. Brīnišķīgi.
Atzīme – 9/10
A Day At The Races (1976)
Uzreiz, kas nāk prātā ir šaušalīgā līdzība starp ieraksta nosaukumiem un albuma artvorku ar iepriekšējo ripuli. Iespējams Queen gribēja nokāst vēl naudu. Bet mani īsti tas neuztrauc. Galvenais, ka mūzika laba. Un tāda tiešām šeit ir. Pazīstamākā dziesma, protams, ir Somebody To Love. Bet arī pietiekami pazīstama un smaga ir arī ievadošā Tie Your Mother Down. Kopumā albums ir diezgan izdevies, dažās vietās mazliet garlaicīgi paliek, jo iestājas tāds vienveidīgums un ideju aptrūkums. Par laimi tas nav ilgstoši un albuma iespaids paliek labs.
Atzīme – 7,5/10
News Of The World (1977)
Šo albumu noteikti zina tie, kuri ir painteresējušies, no kurienes nāk 2 mega populāri gabali, proti, We Will Rock You un We Are The Champions. Žēl, ka šīs dziesmiņas ir atklausītas līdz vemšanai. Un ar īpašu mākslinieciskumu tās arī neizceļas, kaut gan We Will Rock You ģitāras soliņš vēl joprojām man patīk. Manas mīļākās šī albuma dziesmas ir Sheer Heart Attack un Spread Your Wings. Un varētu teikt, ka vairs nekas tā īpaši manī nepiesaistīja no šī albuma. Un var just, ka Queen ir iegājuši komerctaciņā, jo nekādu augstu mākslu šeit viņi neparāda.
Atzīme – 6,5/10
Jazz (1978)
Šis varētu būt viens no nepazīstamākajiem Queen albumiem, ja vien pats nepazīstamākais. Tomēr, muzikālā vērtība šim ir diez gan augsta, tīri ja salīdzina ar iepriekšējo ierakstu. Skaņdarbi pēc uzbūves un skanējuma ir diez gan interesanti un Merkūrija balss tiešām skan lieliski. Uzreiz man jau iepatikās ievadošā dziesma Mustapha, kas ir varen dīvaina un komiska. Pārējās dziesmas ir mazliet tradicionālākas, bet pietiekami interesantas, piemēram, Bicycle Race, Don’t Stop Me Now. Kopsummā diezgan labs ieraksts ar patīkamu aizrautīguma devu.
Atzīme – 7,5/10
The Game (1980)
Šis skaitās pirmais albums, kurā Queen ir sākuši izmantot sintezatorus. Vispār par 80to gadu Queen gara darbiem es neesmu īpašā sajūsmā, bet jāsaka, ka šis albums ir diez gan labs. Tādas dziesmas kā Dragon Attack, Another Bites The Dust un Crazy Little Thing Called Love es klausos ar prieku. Vispār šis albums ir gana klausāms, tik mazliet pietrūkst mākslinieciskuma, kas bija, piemēram, iekš Jazz. The Game noteikti man sirdij būs tuvāks nekā iepriekšējais ieraksts, īsti labāks tas nav.
Atzīme - 7,5/10
Flash Gordon (1981)
Šis albums īsti nav uzskatāms par normālu ierakstu, jo tas ir skaņas celiņš filmai ar tādu pašu nosaukumu. Filmu neesmu redzējis, tāpēc nezinu kā tas skan kopā ar bildi, bet viens pats šis ieraksts nav īpaši klausāms. It kā jau skaņu celiņu nevajadzētu vērtēt tāpat kā albumu, bet, piemēram, Pink Floyd More un Vangelis Blade Runner ir baudāmi arī bez vizualizācijas. Šeit ir tikai 2 kaut cik baudāmas kompozīcijas. Pārējais ripulis sastāv tikai no skaņām, un ne ko diži interesantām. Jā, albuma slavenā tēma ir diez gan forša, bet pārējais nu nav baudāms.
Atzīme – 4,5/10
Hot Space (1982)
Nu jā, 80tie gadi spiedz un kauc. Mani gan tas īpaši neiepriecina. Vispār šis albums ir vērtīgs tikai vienas dziesmas dēļ – noslēdzošā, populāra, tomēr, foršā, ar Bovija sadarbību Under Pressure. Pārējās dziesmas ir vai nu garlaicīgas vai briesmīgi popsīgas 80to gadu sūdīgākajā izpausmē. Nu nespēju ar prieku klausīties tādus „šedevrus” kā Body Language, Dancer, Staying Power. Vispār Back Chat kādreiz arī krita uz nerviem, bet šoreiz klausoties man iepatikās ģitāras soliņš. Nē, Back Chat nav laba dziesma. Un vispār šis nav labs albums. Nu nespēju sagremot šo deju mūziku.
Atzīme – 4/10
Tev patiks šie raksti
