DaKrisjanis ir pacenties un uzrakstījis garu penteri --- Tas ir tas apkaunojošākais ko atceros, lai gan tagad nemaz tik traki neliekas. Vārdu sakot, lieta tāda - Gāju 7. klasē ja nemaldos. Klases zēni pēc stundām kā parasti savākušie slai pakrātītu naudiņu. Visi iegājām vienā istabā, kas varbūt skaitās kā gaitenes. Vienā istabas pusē ir viena mācību klase, bet otrā aktu zāle. Tā izsk'tījās ka neviena nebija, un sākām "kratīties". Nu kā jau draugu kompānijā notiek, cilvēki atbrīvojas. Nu tā nu kā parasti prikolējamies, un es bez nekādas kauna sajūtas palaidu smaku. Nu tādi nav bieži. Skaļi, un smirdēja briesmīgi. Nu tā kādi 3 tika ar varītēm izspiesti. Vēl viens klasesbiedrs palaida smaku, un kopējais "kokteilis" pavisam iespaidīgs. Tā kā tā telpa nebija liela, tad smaka izplatījās ātri, un nonācām tādā situācijā, ka pašiem riktīgi slikti palika. Patiešām, kad tu biji dabūjis svaigu gaisu, un pilnu plaušu ievilki tš gaisa, nedaudz sāka sisties uz augšu. Nu tas protams tiem, kuri uz tādās situācijās ir vājāki. Nu viss jau jauki un feini. Atvērām durvis lai vēdinās. Laikam paši jau ar smaku bijām apraduši ka vairs tā nebija tik uzkrītoši jūtama. Protams nedaudz arī izvdinājās. Tomēr tagad seko šī stāsta kulminācija. Aktu zālē parasti notiek līnijdejas, kur visas "Lielās" meitenes no devītās un astotās klases iet regulāri, un līnijdeju nodarbība bija beigusies, un visas, ieskaitot skolotāju devās uz izeju. Protams iņiem ajadzēja iet caur " Gāzes kamerai" . Mēs protams (abi vaininieki) sākām tēlot, it kā tikko to sajūtam. Un tas gan ir iespaidīgi redzēt kā meitenes, kurām tu esi augumā līdz krūšu zonai, paliek sarkanas, saviebjas, un skrējienā metās arā no gaiteņa. Citas saviebušās iet, azklādamas savu degunu ar roku, tomēr šaubos, vai šis paņēmiens palīdzēja.Protams skolotājai vēl jāuzturas gaitenī ilgāk, jo ir jāaizslēdz aktu zāles durvs. nebūtu jau tik traki, ja viens no mūsu bariņa skaļā balsī kliegdams, visu saviebušo meiteņu klātbūtnē klaigāja:"Vov Krišjāni, paskaties ko tu izdarīji!" . Sekoja vēl līdzīgi izsaucieni, kas neatvairāmi norādīja uz manu vainu. Pats aukšā uz viņām gan neskatījos, tomēr neaizmirsīšu to skatu kuru redzēju, kad viena no īsākajām meitenēm gāja garām un veltīja man ļoti nosodošu un nelaimes pilnu skatienu. Varbūt savā prātā esmu ko sajaucis pēc pagājusā lielā laika, tomēr man liekas, ka acis viņai asaroja. --- Man liekas,ka Tev derētu iesauka Pirdpuķīte,gluži kā 2. stāstā :D :D
Paldies tiem,kas atsūtīja šos stāstiņus,un paldies Jums,ka izlasījāt tos :P
