„48. jautājums, amerikāņu aktieris, vārdā un uzvārdā četri burti, vārdā otrais burts o, uzvārdā pirmais p”, Hermanis graužot pildspalvu izmisīgi mēģināja atminēt pēdējo krustvārdu mīklas jautājumu. „Kas tas par mūdzi varētu būt”, viņš kārtējo reizi nospļaudamies uz grīdas nomurmināja. Nolikdams zīmuli un brilles uz galdiņa drusku, lai atpūtinās acis.
Hermanis jau bija pensionēts matemātikas skolotājs. Viņš bija ikdienā diezgan īgns un laipnu vārdu no viņa varētu tikai izspiest pieliekot nazi pie rīkles. Kad vienreiz pastnieks viņam laicīgi neatnesa jaunāko krustvārdu mīklas žurnālu, viņš viņam iemeta ar asnainu kartupeli pa aci un apmierinātā balsī noteica: „Saņem draņķi” Hermaņa hobijs bija krustvārdu mīklu minēšana, tāpēc viņš, lielāko dienas daļu minēja krustvārdu mīklas vai sēdēja pie loga ar binokli un blenza ārā uz sievietēm. Un kā jau visi pensionāri pus deviņos vakarā skatījās hameleonu rotaļas.
Nolikdams krustvārdu mīklu malā, viņš paņēma binokli, aliņu no ledusskapja un apsēdās krēslā pie loga. Iedzerdams mutīti, viņš pielika pie acs binokli un blenza pretējās mājas logā. Tieši šajā brīdi, kā par laimi pretējās mājas, trešās stāva seksīgā blondīne, krūšturī lika sev aizskaru klāt pie loga. Tad nu gan Hermanim smaids pavērās pa visu seju tā, ka siekala uzpilēja uz viņa jaunā kašmira džempera. Tas bija vienīgais prieciņš ko Hermanis varēja apskatīt, jo pagājušā mēnesī viņam atslēdza nelegāli pieslēgto porno kanālu. Viņš pie sevis ar smaidu sejā noteica: ”Ja es būtu par pāris gadiem jaunāks, tad gan es viņu tur stāvus pret to logu paņemtu”. Aizkari tika uzlikti un blondīne pazuda no loga, tad Hermanim bija jāmeklē cits apskates objekts. Bet bija jāuzmanās no pretējās mājas vecās Gaļinas, jo viņa ar mēdz skatīties pa logu. Vienreiz pat viņa izsauca pašvaldības policiju un ziņoja, ka Hermanis skatās ar binokli uz maziem bērniem, kaut gan viņš skatījās uz viņu mātēm. Hermanis par to viņu ienīda un par sodu viņai naktī izsita logu ar papīrā ietītu akmeni, kur papīrā bija ar lieliem drukātiem burtiem uzrakstīts „VECĀ MŪDZE”. Vislabākais, ko Hermanis ir redzējis cita logos bija kādu Valentīdienu, kad jaunais pārītis teju izmēģināja visas kamasutras pozas un pat šķita, ka vēl, kaut kas no dzīvnieku valsts ar pielikts klāt.
Skatoties uz kārtējo sievieti, kas izveda pastaigāt savu suni Hermanis maksimāli pietuvināja binokli, lai varētu vērot viņas dziļo dekoltē, kas vislabāk izskatījās, kad viņa pieliecās pēc suņa atnestās bumbiņas. Bet ilgi viņš viņu vērot nevarēja, jo izdzertais aliņš sāka spiest uz Hermaņa vārgo pūsli. Viņš ātri aizgāja izņemt no zāļu skapīša viagru, sadalīja to četrās daļās un apēda vienu no tām, tas Hermanim ir vajadzīgs lai čurājot, viņam nepil uz čībiņām. Tualetē čurājot un ar vārgo strūklu mēģinot notīrīt podā piekaltušās sūdu strēmeles, viņš skatoties podā aizdomājās. „Sūds”, viņš noteica. Pēkšņi strūklai raustoties, viņš sāka atvasināt: „Sūds, shit, shit, šon. Tad viņš iekliedzoties sacīja: „Šons Pens tak ir pareizā atbilde”. Viņš pat nepabeidza pamīst, jo mīšana viņam var ievilkties un pa to laiku kā jau vecam cilvēkam var aizmirsties pareizā atbilde. Ar nolaistām biksēm, viņš steidzīgi gāja uz istabu atstājot aiz sevi saraustītas urīna peļķes, tā kā Ansīts un Grietiņa birdināja maizes drupačas, lai zinātu ceļu uz mājām. Ierakstījis ar trekiem burtiem pareizo atbildi, viņš paņēma binokli un piegāja pie loga, lai apskatītos vai sieviete ar suni vēl nav aizgājusi. Diemžēl bija jau prom, viņš pārlaida acis pāri pretējai mājai un pamanīja, ka Gaļina stāv pie loga ar mobilo rokās un skatās tieši viņam virsū. Hermanis ar nolaistām biksēm skatījās viņai virsū un saprazdams, ka atkal mēsli būs pie sevis noteica: „Sūds”. Tagad ikreiz izdzirdot vārdu sūds, viņš atceras Šonu Penu.
