Skrien, Petrovič, skrien! :D43

Viss šis atgadījums notika reiz vienā no slimnīcām, smagās traumatoloģijas nodaļā. Visi pacienti šajā nodaļā bija apsaitēti, ieģipsēti, praktiski visu laiku pavadīja guļot gultās un ar grūtībām izmanto pīli, vienvārdsakot- valdīja pamatīga garlaicība, vienīgo dažādību viņu rimtajā dzīvē ienesa kāds vientuļš tarakāns, kuru palātas iemītnieki mīļi iesauca par Petroviču. Visi zināja viņa iecienītāko triku uz palodzes, tādēļ uz tās vienmēr atstāja pašas gardākās drupačas. Tā nu kādu dienu, pašā rīta pusē, uz palātu atved kādu vīrieti, pagalam piedzērušos un salauztām abām kājām. Vīrietis viss jau ieģipsēts un guļ uz kušetes netālu no durvīm, atslēdzies alkohola ietekmē un piepilda gaisu ar paģiru aromātu.

No rīta, ārstu apgaitas laikā, sākas pats interesantākais. Ienāk palātā galvenais ārsts, apskata slimniekus un pēkšņi pamana tarakānu, kur laiski klaiņo pa ierasto maršrutu, meklēdams gardumus. Ārsts, redzot tādus sanitāro normu pārkāpumus, novelt čību un skrien tarakāna virzienā. Visi palātas iemītnieki, tajā mirklī, satraukti un pārbijušies vienbalsīgi kliedz: „PETROVIČ , SKRRIEEEEN!„ Un viņš skrēja, vīrieti, šaušalīgu paģiru nomocīto un ar abām lauztajām kājām, pagalam dīvainu apstākļu sakritības dēļ arī sauca par Petroviču. Atrada Petroviču ar lauztajām kājām vien pēc krietnas pusstundas, stāvu augstāk, sieviešu nodaļā.