Šodien es pirmo reizi beidzu uz cilvēka.. Cik žēl, ka tas bija mans tēvs, kurš aizmirsa pieklauvēt pirms ienākšanas istabā.
Tikko mana meitene teica, ka atstās mani, jo viņai sirdī vēl aizvien ir bijušais. Rīt būs, vai nu jau jāsaka “bija”, mūsu kāzu diena.
Es dzirdēju onkuli runājam par mani ar saviem draugiem. Neko nopietnu nerunāja, tikai to, ka viņš mani bezjūtīgi izdrāztu, ja mēs nebūtu radinieki.
Es sapratu, ka tad, kad tu prasi savai draudzenei: “Kā tev šķiet, vai mēs nenodarbojamies pārāk bieži ar seksu?” Viņa to varētu interpretēt kā: “Es domāju, ka mums nevajadzētu nodarboties ar seksu vairs nekad!” Un viņa pilnībā pārstāj runāt ar tevi.
Es dzirdēju onkuli runājam par mani ar saviem draugiem. Neko nopietnu nerunāja, tikai to, ka viņš mani bezjūtīgi izdrāztu, ja mēs nebūtu radinieki.
Pārpildītā uzgaidīšanas telpā pie daktera mana divgadīgā meita gari nopirdās. Es viņai prasīju: “Kas tagad jāsaka?” Viņa atbildēja: “Tā biju es!”
Es palūdzu klasesbiedram, lai apskatās manu eseju. Viņa komentārs bija garāks nekā mana eseja.
Mana reliģiskā draudzene pārliecināja mani atņemt viņai jaunavību. Pēc pāris stundām viņa pameta mani, raudot un sakot, ka es došos uz elli, jo nodarbojos ar seksu pirms stāšanās laulībā. Bet, acīmredzot, viņ
a uz elli nedosies. Viņa nedvar būt kopā ar kādu, kas viņu ''ieved kārdināšanā''.
Mans tēvs šodien mani apsēdināja un dusmīgi apvainoja, ka es lietojot narkotikas, jo viņš esot ievērojis, ka pēdējā laikā man ir vairāk enerģijas un esmu kļuvis emocionālāks nekā parasti. Patiesībā es jau 3 gadus katru dienu pīpēju zāli un pirms divām nedēļām nolēmu nekad vairs to nedarīt.
Darbā man sākās ļoti aizdomīgas sāpes krūtīs. Es to ieguglēju un internets mani pārliecināja, ka man ir sirds trieka. Pārbijies par savu dzīvību, sāku jau rakstīt telefonā ātrās palīdzības telefonnumuru, lai tūlīt zvanītu, kad no manis iznāca vislielākais pirdiens, kādu jūs jebkad varētu iedomāties.. Izrādījās, ka tās bija tikai iestrēgušas gāzes.
