...kā zināms, bija no talantīgo cilvēku zemes- Krievijas- kur, ja gribi izdzīvot, nepieciešamas gan izgudrotāja spējas, gan humora izjūta. Un, ja kāds domā, ka uz kosmonautiem, kurus šajā valstī ciena, un ar viņiem lepojas īpaši, tas neattiecas- tad viņš vienkārši nepazīst Krieviju
Pirmais cilvēks atklātā kosmosā31
769
0
Kosmonauts, kurš pirmoreiz cilvēces vēsturē izgāja atklātā kosmosā ...netika atpakaļ. Viņš brīvi lidinājās virs planētas 5 metrus garas virves galā, bet, kad vajadzēja atgriezties,- zvezģec- nevarēja ielīst atpakaļ. Piepūties skafandrs vienkārši ne par ko nelīda slūžās.
Lai tiktu atpakaļ, viņam nācās pazemināt spiedienu skafandrā līdz apmēram trešdaļai tāda, kāds ir uz Zemes- jeb tādam, kāds ir apmēram trīs kilometrus virs Everesta virsotnes.
Kā paši krievi saka- kas vācietim nāve, tas krievam veselīgi- kosmonautam Ļeonovam pie visa tā izdevās nezaudēt samaņu. Bet- viņa ceļu aizšķērsoja otras slūžas. Iespraukties tajās izdevās tikai, rupji pārkapjot visas instrukcijas. Tas ir, nevis ar kājām, bet ar galvu pa priekšu. Kad Ļeonovs, sabrucis blakus kolēģim, bija atvilcis elpu, noskaidrojās, ka ir salūzusi automātiskā sistēma, kas nodrošina atgriešanos uz Zemes.
Atkal pirmoreiz vēsturē- kosmonautiem nācās kuģii Zemes virzienā vadīt pašiem. Un atkal priecīgs pārsteigums- logs kosmosa kuģim Vostok atradās sānos. Pa to bija redzamas tikai zvaigznes. Palaidīsi dzinēju ne tā- nevis atgriezīsies uz Zemes, bet mūžīgi mūžos plivināsies bezgalīgajās kosmosa tālēs.
Kosmonauti izmisīgi rāpoja pa kabīni, no dažādiem leņķiem lūkojoties pa nelaimīgo iluminatoru, pēc atmiņas cenšoties saprast, kur ir Lielais Lācis, un kur Zeme. Pirmo reizi cilvēces vēsturē viņi ieņēma savas vietas pie strādājoša raķetes dzinēja- spiedienam cenšoties pārvērst viņus pankūkās. Vēl joprojām tobrīd nebija skaidrs- kur gan raķete viņus aiznesīs?
Nolaišanos viņi maz atcerējās. Atjēdzās, izlīda āra. Apkārt kupenas līdz ausīm. Auksts- mīnus 30. Uz kuģa bija daudz glābšanas līdzekļu- makšķerāķi, haizivju atbaidīšanas līdzekļi un leģendārais krievu ierocis- pistole TT . Bet par aukstumu neviens nebija padomājis.Kosmonauti novilka slapjos skafandrus, no kuriem izlēja katrs 5l savu sviedru, pliki iekūra ugunskuru, ietinās, kur vien varēja un sāka gaidīt, periodiski raidot SOS signālus. Kurš ņems nopietni, ja viņi sāks raidīt- mēs esam krievu kosmonauti, atrodamies velnsviņzinkur un mums ir šausmīgi sūdīgi? .
Vēlāk kosmonauti saprata, ka signālu ekranē egles un aizķepurojās uz klajāku vietu. Galu galā SOS signālu uztvēra Bonnā. Friči paziņoja uz Kremli.
Vienīgais, ko Lidojumu Vadības Centrs par viņiem zināja- bija, ka viņi ir nosēdušies kaut kur Krievijā. Simtiem helikopteru tika pacelti gaisā un aizsūtīti pārmeklēt visas malas. Adatas meklēšana siena kaudzē salīdzinajuma ar to ir izprieca. Čaklie un izdomas bagātie propagandisti jau pa TV bija izzvanījuši visai pasaulei par to, ka kosmonauti laimīgi ir piezemējušies un atrodas kādā sanatorijā. Pauze starp rožaino paziņojumu un pašu varoņu parādīšanos TV ekrānos nepieklājīgi ievilkās. Neizturot, PSRS līderis Brežņevs piezvanīja Lidojumu Vadības centra vadītajam Koroļovam un interesējās, kas par bardaku, Wtf, kur ir kosmonauti???!!! Koroļovs maksimāli pieklājīgi viņu atšuva, atbildot, ka viņa darba daļa ir palaist kosmonautus kosmosā, bet Brežņeva- sniegt paziņojumus, un Brežņevs ir tas, kurš ir pasteidzies, nevis Koroļovs.
Beidzot kāds no helikoptera pamanīja ugunskuru taigā un divus nelaimīgos kosmonautus. Bet nosēdināt helikopteru tur bija neiespējami. Tika nosūtīta grupa slēpotāju, kuru uzdevums bija iztīrīt laukumu ar cirvjiem. No debesīm sāka birt dāvanas kosmonautiem- silts apģērbs un kastes ar konjaku. Viņi ātri saniedza nirvānai tuvu stāvokli? Protams, ka nē! Drēbes palika karājoties koku zaros, konjaks sašķīda. Kosmonauti centās izvairīties no krītošajām pudelēm un drūmi lamājās pa matuški.
