Nu jau vairāk kā desmit gadus krieviem pieder iespējams modernākā un nāvējošākā pretgaisa aizsardzības sistēma pasaulē, kas gan darbības rādiusa, gan precizitātes ziņā parspēj Rietumos ražotās sistēmas. Vai tiešām krievu armija beidzot ir ieguvusi sistēmu, par kuru var teikt, ka tai nav analogu?
Krievu S-400 – labākā pretgaisa aizsardzības sistēma pasaulē!?42
405
1
Ap 1990.gadu krievi saprata, ka viņiem ir nepieciešams atrast aizstājējus S-300 sērijas pretgaisa aizsardzības sistēmām, jo, pirmkārt, lai arī tās bija efektīgas, tās sāka kļūt novecojušas un otrkārt, tās bija pārāk labi zināmas amerikāņiem. Bet, neskatoties uz šo, Krievijas armijā joprojām vispopulārākā pretgaisa aizsardzības sistēma ir S-300. Lieki piebilst , krievu armijas rīcībā esošās S-300 sistēmas ir modernizētas, lai atbilstu mūsdienu prasībām. Bet tagad atpakaļ pie S-400, sakarā ar „nelieliem” juku laikiem, kas notika 90tajos gados Krievijā, sistēmas izstrāde nedaudz ievilkās un tikai 1999.gadā pirmās sistēmas tika nodotas testēšanai un par gatavu šī sistēma tika atzīta 2004.gadā.
Tad ar ko šī sistēma ir tik īpaša? Pamatā ar atālumu un augstumu, kādā tā var iznīcināt mērķus. Respektīvi, ar 40N6 zeme gaiss raķetēm šī sistēma var iznīcināt mērķus pat 400 km atālumā un 56 km augstumā. Tuvākie Rietumu konkurenti šai sistēmai ir THAAD un Patriot, kuru darbības rādiusi sniedzas lidz 200 km. Bet mērķu iznīcināšanas augstums beidzas „jau" pie 25 km.
Ja runājam par pašām raķetēm, tad S-400 izmanto pamatā četru veidu raķetes (vismaz par tādām ir oficiāli zināms). Attiecīgi 40N6 arkārtīgi tālas darbības rādiusa raķetes, kas spēj iznīcināt mērķus 400 km attālumā. Nākamā tipa raķetes ir 48N6, kas spēj iznīcināt mērķus 250 km attālumā un tad nāk 9M96E2 un 9M96E, kas ir vidējā un tuvā rādiusa raķetes, kas spēj iznīcināt mērķus 120 un 40 km attālumā. Tāpat šo raķešu ātrumi ir dažādi, sākot no 2800km/h 9M96E sērijas raķetēm un beidzot ar 8330km/h 40N6 raķetēm. Tas nozīmē, ka mērķus, kas atrodas 400 km attālumā, šī sistēma var sasniegt mazāk kā 3 minūtēs.
Tāpat šai sistēmai ir uzlabota aizsardzība pret pretinieku elektroniskajiem uzbrukumiem ar mērķi traucēt vai pilnībā pārtraukt šīs sistēmas darbību. Galvenokārt šī aizsardzība balstās uz IADS(integrated air defense system), kur dažāda veida pretgaisa aizsardzības sistēmas, radari, EW (Early Warning) un CPA(Command Post Aircraft - attēlā) lidmašīnas darbojās vienotā sistēmā, kas nodrošina to, ka pretiniekiem ir arkārtīgi grūti uzbrukt vai izlauzties cauri šādā veidā apsargātai gaisa telpai, jo pretinieks nedodas uzbrukumā vienai sistēmas daļai, bet gan visai sistēmai kopumā. Papildus tam, mēs neņemam vārā draudzīgos iznīcinātājus, kas var iesaistīties gaisa telpas un pretgaisa aizsardzības sistēmu aizsargāšanā.
Bet kas tad īsti veido šīs sistēmas bataljonu? Sākumā, protams, jau pašas raķešu palaišanas sistēmas, kas izvietotas uz mobilām transporta platformām 5P85TE2 un 5P85SE2 gadījumam, ja ir nepieciešama labāka pārgājība. Tad ir radari 91N6E, 92N6E un 96L6E, kuri pamana, izseko un identificē ienaidniekus, tad šī informācija tiek nodota mobilajam komandcentram un tas nolemj, ko darīt. Bez tam šie elementi var tikt izmētāti ļoti plašā reģionā un veikt aktīvu informācijas apmaiņu ar citām sistēmām (tai skaitā ar vecāka gadagājuma radariem un pretgaisa aizsardzības sistēmām), veidojot sarežģītu aizsardzības tīklu.
Bet par šādu aizsardzību ir jāmaksā, proti, cena par vienu bataljonu ir 400 miljoni ASV dolāru. Šādā vienībā Jūs saņemsiet 8 raķešu palaišanas sistēmas, 112 raķetes (ar šīm raķetēm pietiks, lai apmēram 3 reizes pārlādētu katru no astoņiem raķešu palaidējiem) un atbalsta mašīnas.
Līdz šim Krievija sev jau ir uzbūvējusi tuvu pie 150 raķešu sistēmām, tāpat Ķīna un Indija ir izrādījušas interesi par šo sistēmu iegādi, bet Alžīrija ir jau saņēmusi pirmās sistēmas. Runājot par ķīniešu interesi šajās sistēmas, tad klīst baumas, ka tā stiepjas tik tālā pagātnē, ka Ķīna pat daļēji ir finansējusi šīs sistēmas izstrādi, bet visticamāk mēs nekad neuzzināsim, kā patiesībā bija!
