Šī noslēpumainā parādība ir pirmo reizi aprakstīta 1470. gadā, bet tikai nesen ir atrasts kaut cik loģisks tās izskaidrojums...
Cilvēku pašaizdegšanās noslēpums atklāts?28
859
3
Senos foliantos ir apraksts, kā itāliešu bruņinieks Polonijs Vortijs, kārtīgi pielējis mūli, sāka izvirst liesmas, pēc tam uzliesmoja un dažos mirkļos sadega pilnībā. Pateicoties šim un dažiem līdzīgiem gadījumiem sāka uzskatīt, ka pats sātans var cilvēku dzīvu sadedzināt elles ugunīs.
1763. gadā francūzis Žans Dipons nopublicēja grāmatu, kurā aprakstīja cilvēku pašaizdegšanās gadījumus- "Ое Incendiis Corporis Humani Spontaneis". Tajā bija apraksts par Nikolaju Milē, kuram tiesa noņēma apsūdzību sievas slepkavībā pēc tam, kad tiesneši pārliecinājās, ka viņa gājusi bojā pašaizdegšanās rezultātā. No Milē kundzes, stipri dzerošas parīzietes, palika pāri tikai pelnu kaudzīte, galvaskauss un kājas. Salmu matracis, uz kura viņa bija gulējusi, palika vesels.
1850 gadā vācu ķīmiķis Jastuss fon Leibigs veica pirmo zinātnisko pašaizdegšanās gadījuma pētījumu un pierādīja: tā laika hipotēze, ka spontānās pašaizdegšanās iemesls ir spirts, ar kuru ir piesūkušies alkoholiķi, nav patiesa. Pat ar spirtu piesūcināts audums nekad neaizdegas pats. Zinātnieks piepildīja ar spirtu beigtas žurkas, un konstatēja, ka žurku līķi tomēr kaut kā ietiepīgi nedeg.
Tuvāk mūsdienām valsts iestādes no neizskaidrojamā fenomena oficiālas atzīšanas vairījās kā no uguns- izmeklētāji ailē "nāves iemesls" raksta visu iespējamo, tikai ne "spontāna pašaizdegšanās".
Tomēr īru koroners Kerans Maklahlins, izmeklējot sadegušā Maikla Faerti lietu, pārkāpa šo nerakstīto noteikumu.
Faerti apdegušais līķis tika atrasts pēc tam, kad kaimiņš izdzirda ugunsgrēka signalizācijas troksni. Pati māja nebija cietusi, sadedzis bija tikai saimnieka ķermenis. Policijas protokolā bija rakstīts, ka " aizdegšanās avotu atrast neizdevās". Tomēr koronera slēdziens šai gadījumā ir oficiāls viedoklis, un tas ir nopietni.
Ekspertu viedoklis bija, ka Maikla ķermeņa aizdegšanās iemesls varēja būt degošais kamīns, kura priekšā mirušais sēdēja, un ķermeņa tauki varēja degt kā svece. Pēc tam divas reizes BBC programmās tika rādīts, kā, apstiprinot "sveces" hipotēzi, dega audumā ietītas cūkas. Cūkas miesa dega. Tikai dega ļoti ilgi- līdz 12 stundām. "Apģērbs" uz cūkām nesaglabājās un arī pašas cūkas nepārvērtās pelnu kaudzītēs, kā tas notiek pašaizdegšanās gadījumā.
Angļu biologs Braiens Fords, kurš uzskata, ka ir atklājis cilvēka pašaizdegšanās iemeslus, saka, ka "sveces" hipotēze neizskaidro visas pašaizdegšanās fenomena īpatnības. Spirts, kurš tika pieminēts agrākajās hipotēzēs, organismā neuzkrājas- organisms viņu cenšas ātri sašķelt un izvadīt, tā koncentrācija organismā strauji samazinās.
Kā skaidro Fords, organismā tomēr var uzkrāties kāda viegli uzliesmojoša viela- tas ir acetons. Vielmaiņas rezultātā acetons sāk uzkrāties tad, kad samazinās glikozes līmenis.
Glikozes deficīts noved pie tā, ka organisms ieslēdz alternatīvos enerģijas iegūšanas mehānismus- sāk šķelties tauki. Bioķīmisko reakciju ķēdīte noved pie tā, ka asinīs nokļūst īpašas vielas- ketoni. Acetons ir viens no ketonu veidiem. Tā uzkrāšanos veicina zemu ogļhidrātu diētas, kuras izraisa ketozi, kā arī diabēts. Degošās vielas uzkrāšanās organismā arī izsauc pašaizdegšanos, uzskata Fords. Viņš to ir pārbaudījis ar acetonā iemarinētiem cūkgaļas gabaliem, no kuriem viņš ir izgatavojis pēc mēroga atbilstošus cilvēku ķertmeņa modeļus. Viņš viņus apģērba. un aizdedzināja. Cūkas miesa sadega gandrīz bez atlikuma, toties apģērbs vietām palika neskarts- tieši kā pašaizdegšanās gadījumos.
"Mēs uzskatām, ka rokas un kājas paliek neskartas, jo tajās ir pārāk maz tauku un arī acetons uzkrājas nepietiekamā daudzumā"- skaidro biologs.
Attiecībā uz to, no kurienes rodas dzirkstele, kas aizdedzina "elles liesmas"- Fordam nav īstas pārliecības, bet viņaš pieļauj, ka tas var būt saistīts ar statisko elektrību.
Tā ka- ja Tu sēdi uz zemu ogļhidrātu diētas, tad sintētiska vešiņa nav priekš tevis- ka neparauj nešķīstais.
