Cilvēka ķermeņa fenomens.4

Attēlā vista, kurai tika nocirsta galva, un kura pēc tam nodzīvoja vēl 18 mēnešus...

Tikai tādēļ vien, ka mūsu organisms nevar mums pazvanīt, vai uzrakstīt e-pastu, nenozīmē, ka tas ar mums nekomunicē. Tas komunicē ar mums caur sajūtām. Pat visa ārējā pasaule ir mūsu nervu sistēmas uzburta, ārpus kuras ir tikai dažāda garuma elektromagnētiskās svārstības, kuras mēs pazīstam kā gaismu, krāsu, smaržu, temperatūru, blīvumu utt (par to plašāk citreiz). Pat visas mūsu emocijas ir patiesībā mūsu ķermeņa emocijas, un mūsos rodas pasīvā kārtā, resp. mēs tās neradām apzināti, bet tās mūsos rodās, kā refleksi. To būs ļoti grūti pieņemt, bet tāpat kā šūna ir vairākas baktērijas apvienojušās, tāpat cilvēks, ir vairākas būtnes apvienojušās. Spriežot pēc tā, cik ļoti mūsu apziņa ir saistīta ar nervu sistēmu, un cik krietni mazāk ar citām sistēmām, var pieņemt, ka tā ir saistāma ar nervu šūnām, kamēr citas šūnas ir grupējušās no citām būtnēm, kā mūsu iekšējie orgāni. Piemēram? Piemēram sirds.

“Sirds sazinās ar ķermeni un smadzenēm caur nervu sistēmu, caur tās radītiem hormoniem, ar asins spiediena viļņiem, un elektromagnētisko lauku. Neironi sirdī skaitā ap 40 000 padara sirdi spējīgu atcerēties, macītīes un pieņemt lēmumus neatkarīgi no smadzenēm.” - raksta profesors Dr. Džoels Kāns, no Veina valsts universitātes, Mičiganā.

Bet, lai pieņemtu lēmumus, un mācītos ir nepieciešama apziņa... Doma par to, ka cilvēka ķermeņa orgāniem varētu piemist sava individuāla apziņa šķiet absurda, līdz mēs atceramies tādus jēdzienus kā “sirdsapziņa”, un “tas jau sēž man aknās!”

Pieņemiet šo kā priecīgas vēstis - pat tad, kad jūs esat pilnīgi viens, jūs esat kolektīvs. Nebūt nevajag izslēgt iespējamību, ka zinātne tuvā nākotnē nonāk pie secinājuma, ka katra cilvēka apziņa ir kolektīva, kurā prāta apzinātā daļa - mēs, esam tikai neliela daļa, milzīgajā bezapziņā. Starp citu, arī daļa zemapziņas saucas “kolektīvā bezapziņa” - pēc Junga.

Psiholoģija stāsta, ka aptuveni 60-70% lēmumus cilvēki izdara neapzināti. Un eksperimenti neiroloģijā apliecina, ka pat apzināti lēmumi tiek daļēji izdarīti neapzināti iepriekš.

2008 gadā, Maksa Planka institūtā, Leipcigā, zinātnieki publicēja pētījumu par smadzeņu aktivitāti saistībā ar lēmumu pieņemšanu.

Smadzeņu skenēšanas aparatūra varēja paredzēt ne tikai to, kad binārā (duālā) izvēle tiks izdarīta, bet arī to, kāds būs lēmums (ar 55-70% precizitāti) - līdz pat septiņas sekundes pirms dalībnieks liek saprast, ka ir pieņēmis lēmumu. Rezultāti liek domāt, ka dotā neironu aktivitāte ir saistīta ar neapzinātu domāšanu, un lēmumu pieņemšana ir spēcīgi ietekmēta no tās, mums nenojaušot.

Neapzināta domāšana? Kad jums nākamreiz gribēsies kaut ko apēst, vai izdarīt, ko jūs patiesībā nevēlaties, un es runāju par “junk food” vai tamlīdzīgi, līdz pat nespējai tam pretoties, padomājiet, vai jūs esat patiešām tikai jūs? ...

Tās citas apziņas savā ķermenī mēs, protams, nevaram apzināti sajust, kā nodalītas atsevišķi. Bet tad atkal jautājums, vai mēs spējam sajust apziņu citā cilvēkā mums blakus? Mēs varam novērot viņa darbību, un pieņemt, ka viņā ir apziņa, pamatā atpazīstot viņā emocionālo dabu (kā tas ir arī ar nedzīviem animācijas tēliem, piemēram) tāpat kā mūsos, bet mums nav, nepastāv, maņu orgānu, kas signalizētu par citas tieši apziņas klābūtni.

Ir vispārēji pieņemts uzskatīt, ka apziņas klātbūnei ir nepieciešamas smadzenes. Nav smadzeņu, nav apziņas.

Taču tas, ko zinātnei izdevies atklāt, ir, ka dzeltenā gļotu pelējuma suga Physarum polycphalum, spēj risināt labirintu, atdarināt cilvēka veidotu pārvietošanās tīklu un izvēlēties veselīgāko barību no plašas ēdienkartes (vai mēs to vienmēr spējam?) - un paveikt to visu bez smadzenēm vai nervu sistēmas. No “Scentific American” http://www.nature.com/news/how-brainless-slime-molds-redefine-intelligence-1.11811.

Tas paver ceļu spekulācijai ne tikai tam, ka tīri teorētiski apziņa un intelekts tātad var pastāvēt ķermenī bez (ārpus) smadzenēm, bet arī iespējai, ka visas klīniskās nāves ārpus ķermeņa pieredzes, un iepriekšējo dzīvju atmiņas var pastāvēt tur, kur smadzenes ir pārstājušas darboties, lasi - mirušas.

Kurš zin, no kuras filmas kadrs?

Taču tā mēs jau ieejam terra incognita (neatklātā zeme), kas ir ārpus Tehnoloģijas&Zinātne un arī šī raksta rāmjiem. Par tādām lietām citreiz...