Vēl pirms 500 gadiem visi ticēja, ka Zeme ir plakana. Kas notika? Kāds sagribēja varu. Jo zināšanas ir patiesā vara. Tika palaista Globusa programmēšana. Globuss tika barots mums visiem vēl pirms bijām iemācījušies uzdot jautājumus. Kā es sāku ticēt plakanai Zemei? Pirmkārt jau pārstājot ticēt tai patiesībai, kura tiek pasniegta uz paplātes, bet meklēju atbildes patstāvīgi. Otrkārt visi mani mēģinājumi apgāzt un izvairīties no Plakanās Zemes domas bija neveiksmīgi, jo dziļāk pētīju, jo loģiskāk viss sāka šķist, jo vairāk atvērās acis. Latviski šādas kvalitātes informācija nav atrodama. Tāpēc sniedzu Jums ieskatu.
Aicinu pievienoties interesentus arī Facebook grupā ZemeIrPlakana.
50 no 200 pierādījumiem kāpēc Zeme nav rotējoša lode!49
81
20
1. Horizonts vienmēr ir perfektā acu līmenī 360° neatkarīgi no augstuma, kurā atrodas novērotājs. Visi amatieru baloni, raķetes, lidmašīnas un droni ir fiksējuši pilnīgi taisnu horizontu pat 30+ km augstumā. Vienīgi NASA un citas valdību "kosmosa aģentūras" fiksē Zemes izliekumu un rāda savas ar datorgrafiku apstrādātās fotogrāfijas/video.
2. Horizonts vienmēr paceļas novērotāja acu līmenī palielinoties augstumam, tādēļ Tev nekad nav jālūkojas lejup, lai to ieraudzītu. Ja Zeme patiešām būtu lode,vienalga cik liela, Tev virzoties augstāk horizonts paliktu nekustīgs zem Tevis un novērotājam/kamerai palielinoties augstumam būtu jāliecas arvien vairāk un vairāk uz leju, lai to ieraudzītu.
3. Ūdens dabiski fiziskā īpašība ir atrast un saglabāt savu līmeni. Ja Zeme būtu milzu lode, kas ir apaļa, liekta, nestabila un rotējoša cauri bezgalīgam visumam, tad patiesi līdzenas, vienā līmenī esošas virsmas šeit neeksistētu. Bet tā kā Zeme ir plaša, līdzena plakne, tad šī būtiskā šķidrumu fiziskā īpašība atrast un saglabāt savu līmeni ir ne tikai saskaņā ar pieredzi, bet arī veselo saprātu.
4. Austrumos, Dienvidos, Ziemeļos, Rietumos un visās citās debespusēs, visur un vienlaicīgi, uz Zemes plūst upes, meklējot vieglāko ceļu līdz jūras līmenim. Ja Zeme patiesi būtu rotējoša lode, tad daudzām no šīm upēm būtu jātek pret kalnu, kas nav iespējams. Tā, piemēram, 3776 km garajai Misisipi upei būtu jāuzkāpj kalnā gandrīz 18 km līdz tā sasniegtu Meksikas līci.
5. Nīlas upe (kopējais garums 6853 km) plūst 1609 km garumā vien ar 2,5 cm kritumu. R-Āfrikas Kongo upei, ņemot vērā šķietamo Zemes"lodes" slīpumu un kustību, būtu jāplūst vietām augšup kalnā un vietām lejup no kalna. Tas pats attiecas arī uz Parana, Paragvaja uc. garajām upēm.
6. Ja Zeme patiešām būtu lode ar 40 075 km lielu apkārtmēru, kā apgalvo NASA un modernā astronomija, un sfēriskajai ģeometrijai apgalvojot, ka stāvošai,līdzenai ūdens virsmai ir jāliecas lejup viegli izmērāmas 8 collas (20,23 cm) uz 1 jūdzi (1,61 km), kas pieaug kāpinot kvadrātā palielinoties attālumam, TAD stāvot pa vidu 6 jūdzes (9,69 km) garam kanālam, kurā ir stāvošs ūdens, gan kanālam, gan Zemei būtu jānogrimst aiz horizonta abos galos par 6 pēdām (1 m 83 cm). Katru reizi kad šādi eksperimenti ir veikti, ūdens ir bijis perfektā līmenī.
7. Mērniekiem, inženieriem un arhitektiem nekad nav jāņem vērā itkā esošo Zemes"lodes" izliekumu savos projektos. Piemēram, kanāli,dzelzceļu sliedes, tilti un tuneļi vienmēr ir sadalīti un likti horizontāli ļoti bieži pat simtiem jūdžu garumā bez nekādām izliekuma pazīmēm.
8. Suecas kanāls, kas savieno Vidusjūru ar Sarkano jūru ir 100 jūdžu (161 km) garš un bez jebkādām ūdens navigācijas slūžām padara ūdeni par nepārtrauktu, līdzenu ūdens savienojumu starp divām jūrām. Kad tas tika būvēts šķietamais Zemes"lodes" izliekums netika ņemts vērā, tas tika izrakts pēc horizontālas atskaites līnijas 26 pēdas (30,5 cm) zem jūras līmeņa, šķērsojot vairākus ezerus no vienas jūras līdz otrai, atskaites līnijai un ūdens virsmai atrodoties perfekti paralēli vairāk nekā 100 jūdžu (161 km) garumā.
9. Inženieris W. Wincler (personvārdus un dažus nosaukumus netulkoju) tika publicēts "Earth view" saistībā ar itkā esošo Zemes izliekumu, norādot: " Kā inženieris ar daudzu gadu pieredzi es uzskatu, ka šis absurdais pieņēmums ir pieļaujams tikai skolās, mācību grāmatās. Neviens inženieris pat sapņos ko tādu nepieļautu. Esmu projektējis daudzas dzelzceļu jūdzes un vēl vairākas jūdzes garus kanālus, bet nekas tāds nav ticis pieļauts, kur nu vēl atļauts. Šis pieņēmums nozīmē to, ka tās ir 8 collas (20,32 cm) uz 1 kanāla jūdzi (1,61 km), kas kāpinot kvadrātā proporcionāli pieaug palielinoties attālumam; tātad mazs navigēts kanāls priekš kuģiem, teiksim 30 jūdzes (48 km) garš,pēc iepriekš minētā pieņēmuma pieļautu 600 pēdas (180,88 m) lielu izliekumu. Padomājiet par to un esiet pateicīgi iznženieriem, ka viņi nav tik lieli muļķi. Kas tāds vienkārši nav pieļaujams. Mēs tērējam tikpat daudz laika pieļaujot domu, ka 30 jūdzes gara dzelzceļa vai kanāla līnija liecas ap Zemi ar 600 pēdu izliekumu, cik mēģinot apli pārvērst par kvadrātu. "
10. Londonas un Ziemeļrietumu (London and Northwestern) dzelzceļš veido taisnu 180 jūdzes garu līniju starp Londonu un Liverpūli. Šī dzelzceļa augstākais punkts, pusceļā Birminghemas stacijā, ir vien 240 pēdas (73,15 m) virs jūras līmeņa. Ja Zeme patiesi būtu lode, tad liecoties 8 collas (20,32 cm) uz 1 jūdzi kvadrātā, 180 jūdzes iztiepts dzelzceļš ar centru Birminghemā veidotu arku augstāku par 1 jūdzi (gandrīz 2 km), kura stieptos 5400 pēdas (1,65 km) virs Londonas un Liverpūles.
11. Mērnieks un inženieris Merkūrijs (Mercury) ar 30 gadu pieredzi publikācijā "Birmingham Weekly" paudis šādu savu viedokli: "Es esmu rūpīgi iepazinies ar būvniecības teoriju un praksi. Tomēr ir daži fanātiski profesori tic šajai mērniecības teorijai ņemot vērā minētos noteikumus, taču ir labi zināms, ka šādus teorētiskus pieņēmumus NEKĀDI NAV IESPĒJAMS PRAKTISKI VIZUALIZĒT. Visas mūsu lokomotīves ir veidotas, lai pārvietotos LĪMENĪ vai pa PLAKANU VIRSMU. Šur un tur, protams, pastāv nelielas nogāzes un slīpumi, kas protams tiek precīzi definētas un kuras vienmēr ir uzmanīgi jāšķērso. Bet jebkas kas saistās ar izliekumu 8 collas uz jūdzi, kas kāpinot palielinās pieaugot attālumam, nekāds mūsdienu vilciens nespētu to pieveikt. Pielīdzinot vienu dzelzceļa staciju ar citu visapkārt Anglijā vai Skotijā, ir noteikts, ka visas platformas ir RELATĪVI VIENĀ LĪMENĪ. Attālums starp Anglijas Rietumu un Austrumu krastiem ir aptuveni 300 jūdzes (aptuveni 483 km). Ja iepriekš minētais izliekums būtu tāds kā pieņemts, tad centrālām stacijām Rugby vai Warwick vajadzētu atrasties 3 jūdzes augstāk par saiti kas novilkta starp šīm abām stacijām. Ja tāda būtu reālā situācija, tad neviens stūrmanis vai kurinātājs neapņemtos vadīt vilcienu. Mēs varam tikai pasmīnēt par tiem Jūsu lasītājiem, kuri patiesi domā, ka mēs esam spējīgi uz šādiem milzu varoņdarbiem, kā vilcienu vadīšana apkārt sfēriskiem izliekumiem. Horizontālie izliekumi būtu pietiekami bīstami, nemaz nerunājot par vertikālajiem, kas būtu tūkstoš reizes bīstamāki un ar mūsdienās būvētajiem ritošajiem sastāviem tos pieveikt būtu fiziski neiespējami.
12. Mančesteras Kuģu kanālu kompānija (The Manchester Ship Canal Company) publikācijā "Earth view" pauda: " Ir ierasts, ka dzelzceļu un kanālu konstrukcijas visos līmeņos un posmos ir horizontālas. Nav bijusi prakse darbu veikšanā kur būtu bijis ierēķināts vai piefiksēts Zemes izliekums."
13. 19. gs. Franči M. M. Biot un Arago veica eksperimentu novietojot jaudīgu lampu ar labām atstarošanas spējām, kuras atstarotā gaisma bija redzama no Camprey virsotnes uz Ibiza salas. Tā kā virsotņu augstumi abiem punktiem bija vienādi un attālums starp tiem ir 100 jūdzes (161 km), tad ja Zeme būtu lodveida bumba ar 25000 jūdzēm (40233 km) apkārtmērā, gaismai būtu bijis jābūt ārpus redzesloka 6600 pēdas (vairāk kā 2 km) aiz horizonta.
14. Leitnants un pulkvedis Portloks savā eksperimentā izmantoja skābekļa un ūdeņraža lampas Drummond's un heliostatu (saules staru uztvērējs), lai atstarotu saules starus no stacijas pāri 108 jūdzes (174 km) garajam St. George's kanālam. Ja Zeme patiesi būtu lodveida bumba ar apkārtmēru 25000 jūdzes (40233 km), tad Partloka gaisma būtu palikusi ārpus redzesloka vairāk kā 2 km aiz horizonta.
