Jūrmalas veloceliņš gan man sagādāja vilšanos, jo posmā no Babītes, līdz apmēram pusceļam līdz Priedainei viss ceļš bija tāds, kā bildē. Cietas, iebrauktas, nedaudz slidenas rievas ar pāris ledus/sniegagabaliem virsū. Pabraukt varēja, bet par izbaudīšanu to nevarētu nosaukt.
Vai es jau teicu "SNIEDZĪĪĪĪŅŅŅŅŠŠŠ?"
Un, kad gribēju noķert pēdējo saules gaismu man uzkārās bilž/mūzikas/zvanu/internetmašīna. Gandrīz nokavēju saulrietu.
Jauks mirklis ceļā, jo atsākās atsniegots ceļš. Bet neilgi pirms šīs bildes man sanāca sāpīte. Saslīdēju, notizlojos un uzkritu uz, zemē gulošā riteņa, stūres, kas visai sāpīgi ar galu ietriecās man ribā (apmeram tur, kur sirds). Tad es kādu minūti vārtījos pa zemi sāpēs.
Pie šīs bildes taisīšanas jau sāku domāt par griešanos rinķī...
...Un te es esmu pāris kilometrus tālāk, šķērsojot Lielupi.
Mēness caur mākoņiem Lielupes stacijā.
Pie kapiem pavisam nopietni sāku domāt par tumsas iestāšanos...
...tādēļ arī šoreiz turpināju ceļu,līdz sasniedzu jūru.
Jūra! Viņa tur ir.
Laba atpūta 
Reiz darīju tāpat, bet man piesējās Sniegacilvēks, stāstīja jokus, itkā smieklīgus, bet viņam briesmīgi smirdēja elpa, vajadzēja ātri tikt mājās, šķiet ka Viņš apvainojās 
Wow ar riteni ziemā. :D Nenokriti?
Bet vispār spokos tgd laikam topā likt pašbildētus dabasskatus utt. Nu jauki, svaigss gaiss un aktivitātes (neskaitot sēdēšanu pie pc un ēšanu) jau arī vajadzīgas. :))
Starp citu, ar riteni ziemā ir interesantāk braukt. Uzmanība un reakcija ieslēdzas, jo var paslīdēt, var kāds pēkšņi iziet/izbraukt priekšā un nobremzēt tik ātri nevar.
Galvenais, lai riepas ir platas un tad jau var iet un braukt :) Lai gan draugs ar savu fiksīti brauc pa Rīgu katru dienu un bez problēmām.
Es savu zirgu gan nemoku ziemā... Hidro bremzes pēc tam gandrīz metamas dēļ sāļiem :(
