Ar nārām ir tā pat kā ar citām mistiskām būtnēm, ir tautas, kurām pašām par sevi tautu mitoloģijā ir nāras vai kā kurā valodā vien nāras nesauc. Nāru stāsti vairāk ir saistīti ar tautām, kuru kultūra ir attīstījusies pie ūdeņiem. Mīti ir labs piemērs, kā cilvēks iepazīst sevi caur savu senču folkloru, lai gan mūsdienās, nereti, pašu pasakas un mīti tiek atstāti aizkrāsnī, lai priekšroku dotu grieķu pasakām(mītiem). Neskatoties uz to, ka tautu mitaloģija var būt visai līdzīga, pastāv zināmas attšķirības stāstos par nārām, laumiņām un spīganām. Lai gan tas ir vien mans necilais viedoklis, uzskatu, ka šāda veida pasakas(mīti) palīdz pārdzīvot pusaudžu gadus un ļauj vēl nenobriedušiem indivīdiem nekrist attiecībās pirms viņi ir pārliecināti par sevi un spēj pienācīgi novērtēt otra nozīmi, kā tuvākā pieņemšanu uz dzīvi.