Mēs redzam, kurš ir galvenais.
Nu galvenais, ka puika uzveicis savas bailes no lielā D :D
Grāmata par pedofīliju.
Grāmata, kurā uz klucīšiem rakstīts slimības nosaukums.
Īsa pamācība mīlēšanā.
Pirdienu grāmata.
Tagad es zināšu, kur jābučo tante :D
Bērns ir kaka??
Manuprāt, šis pantiņš ir zināms visiem un arī man vienmēr tas ir licies pilnīgi nevainīgs, bet tagad izlasot... uz papīra tas skan daudz baisāk nekā izrunājot.
Jo citiem taču jāēd.
Katrs saredz to ko vēlas. Bērns visu uztver daudz savādāk. Mēs visur saskatam jēlības un perversiju. Varbūt mūsu smadzenes ir sagandētas? Piemērs: meita gadu 4 vecumā jautāja, kā rodas bērni. Atbildējām - mammai vēderā. Viss! Viņai pietika. Un nākamie jautājumi nesekoja nemaz tik drīz. Bērnībā laukos spēlējām "dakteros". Brālēni un māsīcas. Mums bija 5-8 gadi. Mums visiem pāri 40. Man un brālim pa 4, māsīcai 3, dažam mazāk. Esam normāli un nemaz ne zoo.., ne perversi, ne citādi maniaki. Tagad moderni to sauc: "bēns iepazīst savu ķermeni".
Joprojām uzskatu, ka labāk, kad bērns uzdod jautājumus un saņem atbildi no saviem vecākiem, arī, kopīgi lasot, bērnu grāmatas, nekā - tagad internetā, toreiz pagalmā. Skarbāk ir tad, ja bērns šos jautājumus neuzdod.
Cik ir pasaules iedzīvotāju, tik ir arī uzskatu. Visu cieņu!
es drīzāk teiktu, ka pasaule ir daudz par daudz crazy aizgājusi: iedod bērnam konfekti - esi pedofils, sēdi ar čomu uz parkā soliņa - esi pi*dars. nu kamon bļe.
Interesanti vērot, kā ''inteliģenti'' cilvēki klejo pa jauniešu portālu un izrāda savu pārākumu 
