Salvadors Dalī.Gleznu MegaPaka. Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī Domenečs. 1904. - 1989. g. Nozares gleznošana, zīmēšana, fotogrāfēšana, tēlniecība, rakstīšana bija spāņu sirreālisma gleznotājs no Figeresas Katalonijā.
Dalī bija prasmīgs zīmētājs. Viņa gleznošanas prasme bieži tiek salīdzināta ar renesances laika labākajiem māksliniekiem. Par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna "Mīkstie pulksteņi". Bez glezniecības Dalī nodarbojās arī ar filmu veidošanu, fotogrāfēšanu un tēlniecību.
Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus.
Salvadora Dalī - gleznas (MegaPaka)0
Salvadors Dali piedzima 1904. gada 11. maija Figeresa, Spanija.Vina tevs, ari Salvadors Dali, bija notars un advokats, bet mate Felipa Domeneha Feresa - uzticiga sieva un katoliete, kura velejas, lai dels klutu par slavenu makslinieku, tadejadi piesaistija vinu zimešanai.
Salvadoram Dali jau skolas laika notika vairakas izstades gan dzimtaja Figeresa, gan Barselona. Ar moderno makslu Dali iepazinas tikai 1916. gada vasara, kad kopa ar vietejo makslinieku Ramonu Pišotu devas uz Kadakesu.
Nakošgad Dali tevs organizeja dela oglu zimejumu izstadi vinu gimenes majokli, bet 1919. gada notika ari pirma publiska izstade Figeresas pilsetas teatri. 1921. gada, kad Dali bija 16 gadu, no kruts veža nomira vina mate. Neilgi pec tam tevs apprecejas otrreiz, šoreiz ar mirušas sievas masu. Šo laulibu Dali uztvera pozitivi, galvenokart savu labveligo attiecibu del ar pamati (bijušo tanti) vel pirms laulibam.
1922. gada teva mudinats Salvadors Dali devas uz Madridi apgut telnieka profesiju Sanfernando makslas akademija. Studiju gados Dali iepazinas ar Luiju Bunjuelu un Federiko Garsiju Lorku. Savos studiju laika raditajos zimejumos Dali brivi eksperimenteja ar kubismu un dadaismu, gustot lielu ieveribu, parsvara no saviem studiju biedriem. 1926. gada Dali tika izslegts no akademijas pec tam, kad vinš uzstaja, ka neviens pasniedzejs nebus pietiekoši kompetents, lai pienemtu vina gala eksamenu.
1927. gada Dali parcelas uz dzivi Parize. Jau pec gada vinš piebiedrojas sirrealistu grupai.[8] 1929. gada Dali sadarbiba ar Bunjuelu uznema 20. gadsimta visplašak zinamo sirrealistu kustibas filmu "Andaluzijas suns". Taja paša gada Dali iepazinas ar savu nakamo sievu Helenu Djakonovu-Devulinu (plašak zinamu ka Galu), ar ko, neskatoties uz abu arpuslaulibu sakariem, nodzivoja kopa lidz pat muža beigam.
1930. gada Dali izveidoja paranoiski kritisko metodi. Tas merkis bija analizet un kritiski izvertet garigi slimo paranoiskas fantazijas un halucinacijas, kuram raksturigs duals pasaules skatijums. Šis metodes rezultatus Dali plaši pielietoja savas gleznas, kur gleznotas paradibas vareja skatit daudzpusigi, ar dažadam nozimem. Piemeram, 1937. gada glezna "Narcisa metamorfoze" var saskatit Narcisa telu vai ari roku, kas satverusi olu.
1932. gada tapa Dali slavenaka glezna "Mikstie pulksteni". Glezna atteloti kustoši pulksteni, kurus ir apseduši insekti. Pienemtaka darba interpetacija ir tada, ka mikstie pulksteni simbolize pretošanos pienemumam, ka laiks ir nemainigs un noteikts. Glezna 1934. gada kopa ar pirmo Dali izstadi Nujorka radija neiedomajamu sensaciju ASV
1934. gada Dali saka nonakt pretrunas ar parejiem sirrealistiem ricibas del, kas neatbilda sirrealisma principiem. Vislielakos parmetumus Dali sanema par makslas nesaistišanu ar politiku un to, ka nepauda negativu nostaju pret galeji labejajiem politiskajiem režimiem. Ta un vel citu nesaskanu rezultata Dali oficiali tika izslegts no sirrealistu grupas.
Taja paša gada Dali pirmoreiz ieradas Parize, kur vinš tikas ar Pablo Pikaso. Pikaso par jauno gleznotaju bija dzirdejis pirms abu satikšanas no kataloniešu gleznotaja Huana Miro, kas Dali makslinieka talantu verteja loti atzinigi. Pirms Dali attistija savu individualo stilu vina gleznojumi parsvara balstijas uz Pikaso un Miro stila atdarinajumiem. Dali agrinos panakumus var skaidrot ar vina izpratni par jebkuriem pasaule esošajiem makslas stiliem: sakot no akademiskas klasiskas makslas lidz pat avangardam.urklat šos dažados stilus Dali medza ari apvienot savos makslas darbos, dažkart pat viena glezna.
Slavas gadi