Gigantomānija valdīja visur. Neliels ieskats dažos Padomju Savienības laikā celtos un būvētos objektos, kuri nu jau ir pavisam vai gandrīz pamesti un nevajadzīgi.
Pamestie PSRS «brīnumi»167
3175
17
Balaklava, Krima, Ukraina. Slepena zemūdeņu bāze mazā Krimas pilsētiņā Balaklavā - viens no lielākajiem militārajiem objektiem, kuri tika pamesti pēc PSRS sabrukšanas. Sākot no 1961. gada zem Tavrosa kalna bija izvietots komplekss, kurā tika glabātas kaujas munīcijas rezerves, tai skaitā arī atomieroču.
Šeit tika arī veikts zemūdeņu remonts. Bāzes dokos varēja paslēpties līdz 14 dažādu klašu zemūdenēm. Viss komplekss bija spējīgs izturēt tiešu atombumbas triecienu ar jaudu līdz 100 kT.
Reklāma
1993. gadā objekts tika pamests un vietējie iedzīvotāji nodeva metāllūžņos visu, ko varēja aizstiept. Tikai 2002. gadā uz to, kas bija palicis no zemūdeņu bāzes, tika izveidots muzejs.
Pamesta raķešu šahta. Ķekava, Latvija. Pēc impērijas sabrukšanas mūsu valstij mantojumā palika ne viens vien PSRS armijas īpašums, arī ballistisko raķešu palaišanas šahtas. Ķekavā atrodas raķešu kompleksa „Dvina” atliekas. Šis objekts tika uzcelts 1964. gadā un sastāvēja no četrām, aptuveni 35 m dziļām raķešu palaišanas šahtām un pazemes bunkuriem. Lielākā daļa šo bunkuru pašreiz ir appludināti.
Gigantiski ekskavatori. Maskavas apgabals. Līdz 1993. gadam Lopatinskas fosfora raktuves bija pilnīgi veiksmīgi darbojošs uzņēmums, kurā tika iegūti padomju lauksaimniecībai tik vajadzīgie izrakteņi. Pēc PSRS sabrukuma un tirgus ekonomikas apstākļos pamestie karjeri ar gigantiskajiem, daudzkausu ekskavatoriem kļuva par tūristu iecienītu vietu.
Reklāma
Ja kāds vēlas apskatīt šos gigantus, tad tas jādara samērā ātri, jo mehāniskie dinozauri pakāpeniski tiek demontēti un nodoti lūžņos. Tomēr arī pat pēc pēdējās tehnikas demontāžas, pateicoties skaistajai peizāžai, Lopatinskas karjeri paliks ievērības cienīgs objekts. Starp citu, tur vēl joprojām var atrast pārakmeņojušos senos jūras iemītniekus.
Radiolokācijas sistēma „Duga”, Pripete, Ukraina. Titāniska būve, uzcelta 1985. gadā lai atklātu starpkontinentālo raķešu palaišanu. Šis komplekss varētu veiksmīgi funkcionēt vēl šodien, bet tas strādāja mazāk nekā gadu. Gigantiskā antena ir 150 m augsta un 800 m gara un patērēja tādu elektroenerģijas daudzumu, ka tika uzcelta pie pašas Černobiļas atomelektrostacijas.
Savu darbību pārtrauca kopā ar AES. Pašlaik uz Pripeti un tai skaitā arī uz šo milzu antenu tiek vadāti ekskursanti, bet uzkāpt 150metrīgajā monstrā riskē tikai retais.
Reklāma
Jūras pilsēta „Naftas akmeņi”, Azerbaidžāna. Padomju Savienībai bija vajadzīga nafta, tāpēc pagājušā gadsimta 40tajos gados Kaspijas jūrā, 42 kilometrus uz austrumiem no Apšeronas pussalas sākās tās ieguve jūrā. Bet ap pirmajām naftas platformām uz metāla estakādēm un uzbērumiem sāka augt pilsētiņa. Uzplaukuma laikos atklātā jūrā, 110 kilometrus no Baku tika uzceltas elektrostacija, deviņstāvīgas kopmītnes ēkas, slimnīca, kultūras nams, maizes ceptuve un pat limonādes cehs. Naftiniekiem bija arī neliels parks ar īstiem kokiem. „Naftas akmeņi” ir vairāk nekā 200 stacionāras platformas. Ielu kopējais garums pilsētiņā ir aptuveni 350 kilometri. Bet lētā Sibīrijas nafta padarīja naftas ieguvi jūrā nerentablu un pilsētiņa sāka nīkuļot. Šobrīd tur dzīvo tikai vairs 2000 cilvēku.
Pamests elementārdaļiņu paātrinātājs. Maskavas apgabals. Pagājušā gadsimta 80tajos gados agonizējošā Padomju Savienība izlēma būvēt milzīgu elementārdaļiņu paātrinātāju. Milzīgais, apaļais, 21 km garais tunelis, kurš ir 60 m dziļumā arī tagad atrodas blakus Piemaskavas atomfiziķu pilsētiņai Protvino. Tā atrodas nepilnus 100 km no Maskavas. Gatavajā paātrinātāja tunelī jau sāka ievest aparatūru, bet tad sākās vesela virkne politisku satricinājumu un hadronu kolaiders tā arī palika sapūt zem zemes.
