No pirmā acu skatiena Lençóis Maranhenses, kas atrodas Brazīlijas ziemeļaustrumos, ir tipisks tuksnesis, kurā dzīvība ir tikpat kā neiespējama. Bet papētot tuvāk atklājas, ka starp lielajiem smilšu kalniem atrodas zili zaļas lagūnas, kas padara šo vietu par vienu no vizuāli pretrunīgākajām vietām uz zemes...
Patiesībā, šī tuksnesim līdzīgā vieta nemaz nav tuksnesis. Tā atrodas netālu no Amazones baseina un tieši lietus sezonas laikā (parasti no Jūlija līdz Septembrim) ieplakas starp smilšu grēdām piepildās ar lietus ūdeni, kas veido savu nelielu un neparstu ekosistēmu.
Šī apbrīnojamā vieta aizņem aptuveni 600 kvadrātkilometru lielu platību, kurā tikpat kā nav sastopams neviens augs. Iespējams, ka labākais veids kā apskatīt šo apbrīnojamo vietu ir no augšas. No augstuma tā vien šķiet, ka šī vieta nav no šīs pasaules un ka milzu tārpi būtu caururbuši šo vietu. Pietuvojoties tuvāk acīs spiežas koši baltās smiltis, kas sastopas ar lagūnas zaļgan zilo ūdeni.
Šīs skaistās lagūnas nemitīgi maina savu vietu uz izmērus, kamēr pilnīgi neizžūst sausuma periodā. Tās ir arī mājas lielam daudzumam dažādu sugu zivīm un putniem. Tiek uzskatīts, ka zivju olas šeit tiek atnestas ar putnu palīdzību...
Kopš 1971.gada šī teritorija ir kļuvusi par nacionālo parku, kas palīdz saglabāt šo vietu neskartu. Šī nacionālā parka teritorijā atrodas arī pāris mazās kopienas, kas savus ienākumus gūst no zvejošanas.Sausajā sezonā šīs kopienas pamet lagūnas un nomā zemi āpus parka, kurās viņi audzē dārzeņus.
Neskatoties uz to, ka šī vieta nav tuksnesis, tai ir dota iesauka – Brazīļu Sahāra. Tiek uzskatīts, ka šī vieta ir radusies tukstošu gadu laikā – smiltis no upes gultnēm pamazām izskalojās un ar vēju palīdzību tika aizpūstas tālāk iekšzemē. Vietējās leģendas vēsta, ka reiz vietējie indiāņi pamodās un saprata, ka viss viņu ciemats ir ieskauts ar smilšu grēdām, un, iespējams, ka tas bija kā sods no dieva puses.
