Cukura graudiņš. Bija interesanti atklāt, ka daudziem no tiem ir ģeometriski diezgan pareiza forma.
Kādas grāmatas papīra lapas no sāniem. Lai gan ikdienā lapaspuses maliņa izskatās ļoti gluda, tā nav. Mikroskopiskas šķiedras papīra izsprūk tik un tā. Kad ādā iegriež ar papīru, tad šīs mazās šķiedras iekļūst zem ādas un turpina kairināt nervgaļus- tādēļ papīra lapas atstātā brūce ir tik ļoti sāpīga.
Tējas maisiņš ar tajā redzamām "porām". Parasts tējas maisiņš sastāv no celulozes šķiedrām, bet dārgākām tējām tos vido no sintētiska materiāla.
Sērkociņa gals. Nekā interesanta - virzamies tālāk.
Naža asmens, kurš laikam nav nemaz tik ass vairs. Kā jau ar daudzām plānām un šķietami asām lietām, arī naža asmens parasti izskatās gluds. Bet neatkarīgi no tā, cik ļoti labi tu to uzasināsi, tajā tik un tā būs redzami mazi robiņi.
Parastā kokvilnas vate.
Sarkanā jeb Rooibos tēja. Iesaku visiem pagaršot šo lielisko tēju. 
Zīmuļa it kā asais gals.
Arī taukos, kas atrodas porās Tev uz sejas dzīvo ērces. Pamēģini kādas poras pie deguna (tur ir visbagātīgāk dabūjami tauki) izspiest. Varbūt noveiksies ieraudzīt. 
2. kadam maizes drumstalam, vectevs stastija, ka ar baltmaizi, nevis drumstalaam!
Zinu ka tās putekļu ērcītes mitinās biezajās uzacīs.
Piekritu pārejiem, ka varētu būt itin komisks skats, kā tu bāz mēli zem mikroskopa un centies to nobilldēt.
tas skropstu ērcītes ir daudz mazākas tur vajaga vēl spēcīgāku mikraskopu, lai tās ieraudzītu
