Es to nesauktu par dzīvi... Pat žēl skatīties, cik zemu mērķi savai eksistencei šī sieviete uzstādījusi - tukšu, īslaicīgu baudu, kas, turklāt, tiek pirkta ne par pašas naudu. Tā patiesībā tiek izkrāpta no lētticīgiem, līdzjūtīgiem cilvēkiem.
Bet, daļēji arī šie garāmgājēji tikai vairo viņas postu, jo ar to ziedošanu sabiedrība no ubagotājiem atpērkas - it kā, lai viņi paēstu, izdzīvotu. Bet reāla palīdzība, manuprāt, būtu kaut vai parunāšanās, cenšanās iesaistīt rehabilitācijas centru, kaut vai nostučīšana policijai, lai, nonākot izolācijā, viņa vairs neturpinātu šo degradējošo dzīves veidu.
Skumji :( Bet mana pirmā reakcija zemapziņā ir - kāpēc viņa ir pelnījusi dzīvot, kamēr tik daudzi labi cilvēki, kas sev pāri nedara, nepelnīti aiziet?...