Es domāju, ka tā ir laba viela pārdomām... Apstājies pie katras bildes un padomā, nesteidzies - iespējams kāda no šīm bildēm var kļūt par tavas dzīves pagriezienu un varbūt kāds/da sākas ieklausīties savā sirdsbalsī. Varbūt sajutīsies iedvesmots/ta izlasīt kādu grāmtu?
Man patīk reizēm aizdomāties par dažādām lietām... Vai esat kādreiz aizdomājušies par savu pēdējo reizi? Kad pēdējo reizi apciemojāt omīti laukos? Varbūt viņa nemaz nedzīvo tik tālu? Kad pēdējo reizi likāt justies kādam īpašam/šai? Kad pēdējo reizi ziedojāt? Kad pēdējo reizi pateicāt mammītei paldies par visu ko viņa jūsu labā darījusi? Cerams, ka šis raksts liks aizdomāties par dažām lietām kuras esat darījuši PĒDĒJO REIZI. :) Iespējams kādam/ai sagribēsies uzcept gardās saldās bērnības maizītes, kuras man ļooooti garšo :)
Ja nu gadījumā kādam/ai piemirsusies recepte. Lai gan man šķiet, ka to nevar nezināt 
Sastāvdaļas Baltmaize(var būt ne īpaši svaiga), ola, cukurs, mazliet eļļa Pagatavošana:
Olu sakuļ kopā ar cukuru (uz 1 olu apm.1ēd.kar. cukurs), sakultajā olā apmērcē maizes šķēli un liek uz karstas pannas. Apcep no abām pusēm brūnu. (vislabāk ar zemeņu ievārījumu) Ēd kamēr silta, nav smādējama arī auksta, var piedzert pienu, tēju vai kafiju.
Ļoti ātri pagatavojams našķis.
Katru gadu laukos pametu galcu augšā un atiet zuzīt.
