Baudīt vientulības minūtes
Sapņot lietainā gadalaikā
Baudīt vientulības minūtes
Sapņot lietainā gadalaikā
Veikt vingrojumus agri no rīta
Celties cikos gribi
Kārtot māju jebkurā tev ērtā veidā
Savās mājās radīt savus personīgos etiķetes noteikumus
Pamosties no tā, ka tavs suns pieskārās tev ar aukstu degunu un skrāpē tevi ar kāju
Rīkot savas garderobes modes skates
Principā daudz no tā var darīt arī kopā ar savu cilvēku. Tikai tam tiešām ir jābūt cilvēkam, ar kuru vari būt Tu pats. Kāpēc gan nevarētu kopā celties, kad gribas, vai relaksēties vannā, cik ilgi gribas, kā ar doties sapņainās pastaigās? Viss atkarīgs no tā, kā to uztver..
Es drīzāk šeit ieguvu vairākas idejas, ko pasākt kopā!
Meh. Apnikusi šitā FA attaisnošanas propoganda. Itka cilvēki tikai saietos ar totāliem kretīniem. Ar otru pusi var darīt lielu daļu šo lietu un ir lielāks fun.
Vienkārši nevajaga būt viens otram kā kretīniem un viss būs chill.
...un..jā...un ilgoties vienatnē pēc otra cilvēka kurš atbalstītu grūtībās...samīlētu...ar ko kopā dalīt laimīgus brīžus...galu galā...kam dāvāt savu mīlestību....un,varbūt,arī atbalstu....
Man personigi gan patik but vienam, bez visiem siem 35 iemesliem.
Man patik but brivam, kaa putnam veja, eju un naku kad gribu, bez kontroles un iebildumiem, ja kads/kada grib palikt pie manis 3h vai 3 menesus, viss ok!
Man nav nekas preti pret partneru kopdzivi, bet jebkuras attiecibas ir brizi, kad tur ir par daudz spriedze un no taa es tiesam gribu izvairities. Es caur dzivi ar savu dzeju un pasrakstitiem stastiem un novelem eju, ir man pietiekami daudz milestibas un vienpratibas. Bet diemzel tikai katru menesi vai stundu es iemilos cita cilveka.
Es esmu uzticigs un uzticams, nekad neesmu nevienu krapis vai netaisnigi apvainojies. Mana miksta sirds ari liek man piedot visiem, kuri mani piekrapusi vai nodevusi...
Manas domas lasot šo tekstu: viņa ir resna... un neglīta. Nav brīnums, ka viena.
Tie, kas pa tiešām ir bijuši vieni, nekad kaut ko tādu neteiks un pat nedomā, ko tādu pateikt...
Varbūt ārēji izskatās, ka var tas pateikt, bet iekšēji visu laiku notiek morālā cīņa...
Es pat uz poda nevaru mierīgi apsēsties, kad jau kaķis prasās iekšā... Bet vienatnē īsti nav forši. 3 gadus jau dzīvoju Rīgā. Kā draugu nav, tā nav.
Vairākus gadus biju viena, nu, ar suni, bet viena - un bieži skumu. Tagad, kad jau vairākus gadus esmu kopā ar vīrieti, reizēm uzilgojos pēc vientulības...Varbūt tāpēc, ka viņš visu laiku grib visu darīt kopā - it kā izklausās super, bet man tomēr vajag vienatni veselīgās devās, regulāri, ik pa laikam, esmu sapratusi...