Negāji uz ballīti, jo gribēji palikt mājās un skatīties filmas ar ģimeni.
Gribēji izlauzt roku/kāju, lai visi varētu parakstīties uz tava ģipša.
Negāji uz ballīti, jo gribēji palikt mājās un skatīties filmas ar ģimeni.
Gribēji izlauzt roku/kāju, lai visi varētu parakstīties uz tava ģipša.
Nejauši pateici kaut ko par kādu cilvēku, kamēr viņš vai viņa draugs tev gāja garām.
Stāstīji par kaut ko, kas tev nepatīk, pēc tam devies prom, jo saprati, ka esi kādu aizvainojis.
Izmantoji/ apskatīji sava drauga profilu, kad viņš bija aizmirsis iziet no draugiem.lv tavā datorā.
Raksta autor, cik tev gadu? Rodas iespaids, ka ne vairāk, kā 10 Viss iepriekšminētais ir tik sasodīti bērnišķīgi!
Kurš gan nav sapņojis par sāpīgu rokas salaušanu, lai iegūtu ģipsi uz kura kāds varētu parakstīties
Izņemot 22. par roku/kāju lauzšanu un staigāšanu ģipsī viss pārējais jau ir bijis kādreiz izdarīts.Un es tur neko tādu nesaskatu, kļūdas pieļauj visi - galvenais ja ne no citu, tad vismaz savām kļūdām mācīties un nepieļaut viņas atkal.Lai gan - man gan šķiet, ka neesmu vienīgais, kas šad un tad uz paša nomesta "grābekļa" vēl vismaz pāris reizes virsū uzkāpj!
Par ko tieši? Redzi, atšķirība starp pieaugušu cilvēku un bērnu ir tāda, ka pirmais spēj atbildēt par saviem darbiem, kā arī pamatot sevis sacīto un argumentēt savu viedokli.
Piemēram nevienu neuztrauc, ka kautko uzlēji uz spilvena. Ja tā, tad nomaini pārvalku un aizej izmazgā netīro, ta ta problēma. Tas pats, ja kko sačakarē - vainu salabo vai nopērc vietā. Ar draugiem tas pats scenārijs, pasaki vienkārši, kā ir un viss. Un tā varētu turpināt un turpināt. Nejau visu mūžu mamma vai kāds cits dancos tev nopakaļus
Līdz pusaudža vecumam tas viss vēl ir saprotams, bet ja tas turpinās arī sasniedzot pilngadību, tad ir jāņem talkā dūre un jāaudzina sliktās manieres ārā
Uj, kurš gan nav nosaucis skolotāju par mammu... goood old days, good old days......