11. Bet tā jau gluži arī nebija, ka darīja tikai to, ko oficiāli drīkstēja.
Bija bija.... Pašķirstīju savu veco fotoalbūmu no veco laiku Jaungada svinībām... Tādi momenti ir iemūžināti, ka kauns rādīt, bet patīkami atcerēties
11. Bet tā jau gluži arī nebija, ka darīja tikai to, ko oficiāli drīkstēja.
Bija bija.... Pašķirstīju savu veco fotoalbūmu no veco laiku Jaungada svinībām... Tādi momenti ir iemūžināti, ka kauns rādīt, bet patīkami atcerēties
3; 4 un 6 bildi skatoties, ir tāda sajūta itkā tu būtu manu foto albumu izrevidējis. Tas no personīgiem avotiem vai internets?
Es vēljoprojām izmantoju vecos rotājumus kas ir redzami 13. 14. un 15. attēlā. Pa šiem daudzajiem gadiem rotājumi pievilkušies ar tādu patīkamu egļu skuju smaržu. Katru gadu taisot rotājumu kasti vaļā varu sajust kā smaržo nostaļģija Daži ir pat 70 gadus veci.
noskatoties bildes gribētu teikt ka nekas jau nav mainijies... tikai forma ne saturs... bērnu acīs mirdz prieks arī šodienā... eglītes rotāšana vēl aizvien ir ģimenes kopēja darbība... arī karnevāli un pašu vecāku darināti tērpi neizpaliek...
mandarīnus gan šodienā var štopēt cik uziet un tie veikalā nemazinās...!
Bērnudārzu uzvedumi ar maskām, ko šuj mammas, nekur nav pazuduši. Ja ir nauda, nopērc veikalā, tolaik, ja bija nauda, pasūtīji šuvējai. Starpība - nekāda. Starp citu, tās sniegpārsliņu kleitiņas un zaķu austiņas vispār bija bērnudārza inventārs.
Neredzu nekā slikta, ja cilvēki grezno eglīti, izņemot no skapja iepriekšējo gadu rotājumus. Katrs patērētāju sabiedrības izmestais un par jaunu nopirktais bumbulis pieķēza mūsu planētu aizvien vairāk.
Un tiem bērniem bildēs par Salatēta konfekšu un piparkūku paciņu ar 2 mandarīniem prieks bija lielāks, nekā mūsdienu sīkajiem par planšeti...
vecais labais konstruktors.
to varēja skrūvēt un skrūvēt, un ja vēl 2 bija, tad no diviem varēja arī normālu smago saskrūvēt.
Ar Ziemassvētkiem bildēm ir mazs sakars - svinēja Jauno gadu. Pat skolēnu brīvlaiki sākās kaut kur ap 28 - 29. decembri lai neķertu Z-svētkus. Savukārt 24. decembra vakarā pie baznīcām organizēja skolotāju dežūras kas pierakstīja bērnus kuri kopā ar vecāķiem to apmeklēja - pēc tam viņiem skolā izrakstīja p1z@uļei Dzirdēts arī ka nākuši uz mājām ar iedomātiem iemesliem lai palūrētu vai nav uzlikta un izpušķota eglīte, to drīkstēja tikai uz Jauno gadu
Ari mana berniba bija saglabajusies tie rotajumi, drosvien nu jau sen visi ir saplisusi.
Man mājās ar saglabājušās dažas padomjlaiku mantiņas, kuras tika lietotas arī manā bērnībā, līdz ienāca plastmasas bumbuļi. Arī šogad priedītē sakārti plastmasnieki, jo tiešām negribās, ka tādas atmiņas kāds kaķis nogādātu uz grīdas un tās pārvērstos lauskās. Domāju, ka arī mūsdienu bērniem ir prieks par konfektēm, mandarīniem un citām dāvanām, ja vien viņi ir iemācījušies novērtēt to, kas ir dots.
Nezinu kas tiek stastits jauniešiem un kapec , bet es 60 gadu berns ziemasvetkus atceros un svineju ! Gan majas, gan skolas pirmajas klases !
Plus !
Foto jā, apraksti nē!
Un, paldies kapitālismam+veselajam saprātam, ka lēnām, bet aizvien biežāk dāvanu paciņās bērniem ir kaut kas lietderīgs, nevis kārtējā saldumu tūta - tas aktuālāk bija tolaik, kad tiešām bija deficīts teju uz visu. Mūsdienās ne tie sīkie tos saldumus novērtē, ne arī tie vajadzīgi.
3.bilde ir no Salaspils bērnudārza apmēram 1985./86.gads.
Savukārt 20.bildē esošo konstruktoru labprāt tagad saviem sīkajiem iedotu, lai tie saprot, kā tapa tehniski cilvēki.