...kas palīdzēs jums atgūt ticību cilvēcē
man arī pašai ir viens stāstiņš - diemžēl, bez bildes, tāpēc ielikšu to šeit.
Pirms dažām dienām pie mana tēta un viņa dvīņubrāļa bija atbraucis sens draugs no Kanādas - Viktors. Cik es sapratu, Viktors no lidostas līdz mūsu mājām Siguldā brauca ar autobusu. Kad viņš Rīgā pirka autobusa biļeti kāds vīrs piegāja pie viņa un prasīja:
-Atvainojiet, no kuras Latvijas puses jūs esat ? Jums tāds jocīgs akcents.
Viktors, domādams, ka vīrs grib labot viņa izrunas galotnes [Viktors runā ar sieviešu dzimtes galotnēm, tāpēc agrāk viņam cilvēki jau bija aizrādījuši] atbildēja :
- Es esmu no Monreālas, Kvebekā.
Vīrs apdomājās un parasīja :
-Tas ir kautkur tur Zemgalē ?
Viktors atbildēja :
-Nē, tas ir Kanādā.
Tad šis vīrs paspieda Viktoram roku un teica :
-Paldies Tev, ka iemācījies runāt Latviski :)
Šo stāstu mums vēlāk atstāstīja Viktors un es nodomāju, ka Latvijā tomēr ir palikuši arī forši cilvēki :)
