Cerams, ka kādreiz mums izdosies atrast atbildes šīm mistērijām.
Neizskaidrotas mistērijas.55
766
4
BELMEZA SEJAS. 1971. gadā Belmeza ciematā, Spānijā, Marijas Pereiras mājas virtuvē, uz cementa grīdas parādījās cilvēka seja. Marijas vīrs kopā ar dēlu, ar cirvi iznīcināja seju un uzlēja jaunu cementa grīdu. Pēc neilga laika jauna seja parādījās. Katru dienu šīs sejas piesaistīja tūkstošiem tūristu. Pereiru ģimene apgalvo, ka sejas turpinājušas parādīties vēl 30 gadus. Pereiru mājā varēja redzēt gan lielas, gan mazas, gan vīriešu, gan sieviešu sejas. Ar laiku Marija atklāja, ka viņas māja ir būvēta uz senas kapsētas.
DŽINNIJAS SAFFINAS AIZDEGŠANĀS. Džinnija Saffina(Jeannie Saffin) bija 61 gadu veca sieviete. 1982. gadā, savās mājās Anglijā, sēžot pie virtuves galda, viņa pēkšņi aizdegās. Viņas tēvs Džeks sēdēja viņai blakus un ar acs kaktiņu pamanīja spožo gaismu. Kad viņš pagriezās, viņa meita bija ieskauta liesmās. Kamēr Džeks centās apdzēst liesmas, Džinijas vīrs Donalds izsauca ātro palīdzību. Slimnīcā viņa ieslīga komā un pēc 8 dienām nomira. Policijas ziņojumā bija rakstīts, ka mēbeles apkārt Džinijai nebija cietušas no liesmām un uguns rašanās cēlonis tā ari netika atrasts.
ZIVJU LIETUS. Visai bieži ir dzirdēts, ka no debesīm krīt vardes, žurkas, zivis u.c. dzīvnieki. Viens no lielākajiem zivju lietiem notika 2000. gadā Etiopijā, kad no debesīm krita miljoniem dzīvu un beigtu zivju. Parasti dzīvnieku lietus tiek izskaidrots ar to, ka tornado un viesuļvētras šos dzīvniekus no dažādām ūdenstilpnēm paceļ debesīs un aiznes dažreiz pat kilometriem tālu. Teorija laba, tikai kā lai izskaidro to, ka parasti no debesīm "līst" tikai vienas sugas dzīvnieki? Diez vai tornado šķiros un pacels tikai zivis vai tikai vardes.
TAOSAS DŪKŠANA. Taosas dūkšana ir dūcoša skaņa, kurai nosaukumu devuši Ņūmeksikas iedzīvotāji. 1993. gadā šī skaņa kļuva tik traucējoša, ka Taosas iedzīvotāji vērsās pie valdības, lai veic izmeklēšanu. Tika veikta izmeklēšana, bet skaņas cēlonis tā arī netika atrasts. Iedzīvotāji stāsta, ka šī skaņa sākas pēkšņi un nemazinās. Tā viņiem traucē pat miegā. Daži šo skaņu aprakstīja līdzīgu dīzeļa dzinēja dūkšanai attālumā. Skaņa ir reģistrēta arī citās pasaules vietās. Tā k mikrofoni un zemas frekvences antenas šo skaņu nespēj uztvert, tās cēlonis paliek nezināms līdz pat mūsdienām.
DZĪVNIEKI IESKAUTI AKMENĪ. 1821. gadā kāds akmeņkalis vārdā Deivids Virtue strādājot pie liela akmens bluķa atklāja ko pārsteidzošu. Pāršķeļot akmeni uz pusēm, viņš tajā atrada ķirzaku. Aptuveni 4cm gara ķirzaka atradās dobumā, kurš pēc izskata atgādināja ķirzakas formu. Deivids domāja, ka ķirzaka ir mirusi, bet pēc pāris gaisā pavadītām minūtēm ķirzakai parādījās dzīvības pazīmes. Pēc neilga laika tā pat varēja paskriet. Pasaulē ir bijuši vairāki līdzīgi gadījumi, vairumā tie ir par ķirzakām, krupjiem un vardēm. Gandrīz vienmēr dobumi, kuros dzīvnieki atrodas, pēc formas atgādina pašus dzīvniekus.
KERALAS SARKANAIS LIETUS. No 2001. gada 25. jūlija līdz 23. septembrim, Dienvidindijā, Keralas štata iedzīvotājus pārsteidza sarkans lietus. Lietus lija ļoti stipri un neregulāros intervālos, kā arī krāsoja drēbes. Tika reģistrēts arī dzeltens, zaļš un melns lietus. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēc pirmā krāsainā lietus sekojis skaļš pērkondārds un gaismas zibsnis. Tūlīt pēc tam no kokiem birušas lapas, kuras bija saraustītas gabalos un izskatījās kā apdegušas. Indijas valdības pētījums atklāja, ka lietu ir iekrāsojušas vietējo aļģu sporas. 2006. gadā Keralas lietus pēkšņi guva vispasaules uzmanību, pēc mediju izplatītā pieņēmuma, ka lietus krāsainās daļiņas varētu būt ārpuszemes izcelsmes. Par spīti vispasaules pūlēm atklāt lietus krāsu izcelsmi, tā paliek neizskaidrota mistērija vel šobaltdien.
