Reizēm mums šķietami pašsaprotamais, ir atstājis zinātniekus neziņā.
4. Neizskaidrojamas lietas.62
768
26
1.Kādēļ mēs guļam?
Cik šobrīd mums zināms, visa dzīvā radība vismaz laiku pa laikam guļ. Līdz ar to mēs varam saprast, ka gulēšana ir vajadzīga, lai izdzīvotu, vai ne? Taču izrādās, ka zinātnei par to nav ne jausmas.
Zinātniekiem nav īsti skaidrs, kādēļ cilvēkiem un daudzām citām dzīvības formām miegs ir nepieciešams. Pastāv teorija, ka, kamēr mēs guļam, mūsu smadzenēm ir jāatkopjas pēc pavadītās dienas. Smadzenēm ir vajadzīga brīva vieta, kur uzglabāt jauno informāciju, tādēļ, mums guļot, mūsu smadzenes izmet nevajadzīgo informāciju.
Taču ir arī teorija, ka smadzenes nevis izmet mums nevajadzīgo informāciju, bet gan atsvaidzina un pastiprina mums svarīgo inormāciju.
Bet ir viena problēma ar abām šīm teorijām. Augiem un mikroorganismiem, plašāk zināmiem, kā tie tur, kuriem nav smadzenes ir miera stadijas, kas ļoti līdzīgas miegam. Tas atkal rada šaubas par teoriju, ka gulēšana ir nepieciešama smadzenēm. Tad vēl arī fakts, ka uz pasaules ir daudzi cilvēki, kuri spēj negulēt ļoti ilgu laiku, pat gadus un negūt nekādus veselības kaitējumus.
Pietam, visas šīs teorijas gluži vai izlidoja ārā pa logu, kad pētījumi atklāja gēnu mutāciju, kas ļāva cilvēkiem gulēt no divām līdz četrām stundām bez nekādiem nelabvēlīgiem blakusefektiem. Tad rodas jautājums: vai gulēšana maz ir vajadzīga?
2.Kādēļ ledus ir slidens?
Teikt to, ka ledus ir slidīgs, ir gluži tas pats, kas teikt ka ūdens ir slapjš. Tas ir kas tāds, ko zina pilnīgi visi cilvēki uz pasaules jau no pašiem pirmsākumiem. Taču, ja tu jautātu kādēļ, neviens nespētu precīzi atbildēt.
Zinātnieki nespēj precīzi atbildēt uz to, kādēļ mēs varam slidināties pa ledu, bet nevaram pa akmeņiem. Daudzās mācību grāmatās tas ir ticis izskaidrots apmēram šādi: Atšķirībā no daudzām citām vielām, ledus būdams auksts paplašinās. Līdz ar ko, kad tu ej pa to, tu viņu sablīvē atakaļ par slidīgo veco ūdeni. Izklausās vienkārši? Tikai žēl, ka tās ir pilnīgākas buļļu fekālijas! Eksperimenti ir pierādījuši, ka cilvēka masa nevar pat mazu ledus gabaliņu pārvērst atpakaļ ūdenī.
Ir dažas teorijas, taču neviena no viņām nav labāka par citām. Viena populāra teorija ir, ka ledus virsma saglabājas šķidra, jo uz to spiedienu rada tikai gaiss. Un daži testi ir pierādījuši, ka šķidrais slānis visdrīzāk ir par plānu, lai ietekmētu berzi.
3. Kā uzveikt Solitaire?
Domāju, ka visi no jums ir vismaz reizi mūžā spēlējuši kāršu spēli Solitaire. Vienalga - uz sava datora vai reālām kārtīm. Taču, lai cik dīvaini tas neizklausītos, neviens zinātnieks nav atklājis veidu, kā to nolādēto Windows spēli var iziet!
Varbūt tam visam ir kāds sakars ar to, ka visi zinātnieki apjuka ''studējot'' Solitaire, vai arī varbūt Solitare ir veidots no melnās maģijas, taču jebkurā gadijumā, jebkura lieta, kas ir saistīta ar šo spēli, ir nolādēta mistērija jau kopš 19. gadsimta! Arī matemātikas lielākie ģēniji ir nespējuš atrisināt standarta Klondaikas Solitaire noslēpumu.
Vislielākajiem ģēnijiem nav pat mazākās nojausmas par to, cik daudz uzvaras gājienu ir iespējami. Matemātiķi uzstāj, ka iespēja uzvarēt Solitairā ir kaut kur no 80%-90%. Taču vai kāds no mums ir Solitairā astoņās no desmit reizēm uzvarējis, nemaz nerunājot par regulāru šādu veiksmi? Ja tu teiktu jā, tad vai nu tu esi x-cilvēks, vai nu tu esi melis.
4. Kā strādā gravitācija?
Gravitāte taču ir tik vienkārša. Tu gaisā uzmet lietas un pēc tam tās nokrīt lejā. Ņūtons nebija pirmais, kas izpētīja gravitāti, pirmais, kas izpētija gravitāti bija pirmā zivs, kura no ūdens izlēca sauszemē un saprata, ka gaisā nevar pārvietoties augstāk un zemāk (tas nebija fakts :D).
Kopā ir četri likuma spēki, kuri tur kopā Visumu, taču no visiem četriem, gravitāte ir vienīgā kuru nevar izskaidrot. It īpaši tas, kā tā var būt reizē tik neiedomājami spēcīga un vāja. Gravitāte tur kopā visu Visumu un vienalga, cik tālu tu aizceļosi, tā nekur nepazudīs. Un tomēr, tas ir visvājākais Visuma spēks. Lai vieglāk būtu saprast, kad divi magnēti salīp kopā, tas spēks ir 1 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 lielāks par gravitātes spēku.
Lai padarītu visu vēl sarežgitāku, ir zināms, ka visus citus spēkus kontrolē to nelielās elementārdaļiņas. Tieši tāpēc nākas secināt, ka arī gravitātei vajadzētu būt savām elementārdaļiņām.
Paldies, ka veltīji pāris savas dzīves minūtes manam rakstam. 
Izmantošu izdevību un noreklamēšu savu https://twitter.com/#%21/Ibumetiiins">tviteri. :D
