Neko darīt! Turpinu ceļu kājām.Kalna virsotne šķiet nav tik tālu, bet no pieredzes zinu, ka tas ir mānīgs priekštats un realitātē kāpeins iznāk garāks, kā pirmajā mirklī šķiet.
Eju augšup un pēc kāda gabaliņa satieku sportisku puisi ar sunīti. Jautāju viņam, cik man vajadzēs laika lai nokļūtu līdz virsotnei? Šis tā kritisku aci man uzmet un saka, ka droši vien 25-30 minūtes! Pārmijam paris vārdu un noskaidroju, ka puisis vardā Dimitrs piedalās dažādos maratonos un pārstāv Maķedoniju arī pasaules mēroga sacensībās. Šeit Prilepā viņs ierodoties bieži lai pastaigātu pa kalniem trenniņu nolūkā. Dimitrs saka, ja es vēlos tad pa kalnu taku, kura sākas tepat pie virsotnes es varu aiziet arī līdz Treskavecas klosterim, kuru es šodien vēl plānoju apskatīties, bet tad tas aizņemšot vismaz 3-3.5 stundas. Es saku, ka pēc trīs stundām jau būs tumšs uz ko Dimitrs atbild, nu tad pamēģini rīt! Es saku, ka labprāt to izdarītu, jo manam svaram tas nāktu tikai par labu, bet man rīt jābūt lidostā un jālido mājup.