1000 torņu un leģendu zeme Ingušija (2. daļa): Ingušijas Šveice Džeirahas aiza.7

Tikai pēc 1956.gada, kad vainahiem (ingušiem, čečeniem) tika atļauts atgriezties savās dzimtajās mājās, mājās atgriezās arī tie Beini ļaudis, kuriem izdevās pārdzīvot deportāciju. Runājot par šo tēmu, šeit vēl gribu piebilst, ka atšķirībā no Targimas ielejas ļaudīm, kuriem netika atļauts atgriezties savos dzimtajos aulos, Džeirahas ielejas iedzīvotājiem, tajā skaitā Beini iedzīvotājiem, tas netika liegts. Iepriekšējā stāsta daļā jau minēju, ka Targimas reģionā arī šodien mīt ļoti maz iedzīvotāju un tam par iemeslu arī bija šāds liegums tur apmesties.

Tā nu tagad ir izveidojusies situācija, ka Džeirahas ieleja šodien ir daudz maz apdzīvota, atšķirībā no Targimas novada, kurš atrodas burtiski otrā pusē aiz kalnu pārejas.

Jāsaka gan, ka arī šeit, Džeirahas ielejā, ļaudis pēc atgriešanās ir izveidojuši jaunus aulus un uzcēluši jaunas mājas, un vairāki vēsturiskie auli, jeb aulu senās celtnes, arī šodien stāv tukšas un pamestas, līdzīgi kā tas ir Targimas novadā. Tāda situācija šodien ir arī šeit- Beini aulā.

Leģendārā Matloam kalna virsotne.

Kā jau pirmīt minēju, Beini auls atrodas milzīga kalna pakājē. Pie tam, raugoties šeit no aula, rodās tāds iespaids, ka mēs atrodamies pie milzīgas klinšainas sienas aiz kuras kaut kas slēpjas. Kas tad aiz tās slēpjas un kas ir šis milzu kalns, kura augstāko virsotni vietējie dēvē par Matloam?

Matloam (ingušu valodā- Ма́ьтлоам), Madihoh (osetīnu valodā- Мадыхох), Stolovaja (krieviski- Столовая гора). Šādi dažādās valodās, dažādas tautas, dēvē ne tikai virsotni, bet visu kalnu kopumā. Patiesībā šis kalns ir saskatāms no liela attāluma un raugoties uz to no 15 kilometru attālumā esošās Vladikaukāzas pilsētas un 25 kilometru attālumā esošās Ingušijas galvaspilsētas Magasas, tas atgādina milzīgu galdu. Šķiet dēļ tā tas krieviski arī ir nodēvēts par „Galda kalnu (Столовая гора)”. Savukārt ingušu valodā tā nosaukums „Matloam” tulkojas kā „mātes kalns” un tā pat nosaukums „Madihoh” tulkojas no osetīnu valodas.

Gan inguši, gan osetīni, šo kalnu sauc arī par svēto kalnu un tam ir arī savs iemesls. Izrādās ka šī kalna virsotnē atrodas senas reliģiozu kultu vietas. Pati nozīmīgākā un atpazīstamākā no tām ir jau pieminētā, svētvieta, templis Matseli. Kādas reliģijas pārstāvji un kādi ļaudis šīs kulta vietas šeit veidojuši, par to vēstures pētnieki strīdas vēl jo projām, bet viens ir skaidrs, ka cilvēki šī kalna pakājē un burtiski zem klintīm ir mituši jau ļoti sen, pat vairāk kā pirms diviem tūkstošiem gadu. Par to liecina neskaitāmie alu formu veidojumu klinšu spraugās.