Man bija Renault Twingo, ideāls autiņš! Tāds smieklīgs, smukāks par šito - apaļāks un ar īsu haubi, tādā pašā leņķī kā vējstikls, līdz ar to arī aerodinamika labāka. Reiz uz lauku ceļa (ne jau grantenieka, vnk starp apdzīvotiem punktiem) mēģināju, cik var izspiest, līdz 140 sanāca, vairāk gan ne pa kam. Varbūt pie vainas bija arī fakts, ka ceļš nebija gluži taisns, uz līkumiem tomēr gribējās uz ceļa palikt 
Beigās nospriedu, ka 140 arī labs rezultāts, sāku mest palēnām nost ātrumu, te hops - zaļais vīriņš no krūmiem ārā, vicina savu zebras asti... Apstājos (nebija vienkārši), šis pienāk klāt... Pirmais teksts, vēl pirms "Inspektors Caps, tiesības un tehnisko" bija: "Nemaz nezināju, ka mazie autiņi arī var tā lidot!"
Citā reizē paņēmu stopotāju, meitene iekāpjot ar tādu pārsteigumu konstatēja, ka iekšpusē vairāk vietas, nekā no ārpuses izskatās! Un tā arī bija, pat garākie draugi satilpa iekšā bez problēmām, aizmugures sēdekļus varēja bīdīt un ja bagāžniekā nekas daudz nav jāved, tad vairāk vietas kājām, nekā daudzos krutākos auto! Arī sēdēšana (priekšā) bija ļoti augsta. Pārkāpjot no Mazdas likās baigi dīvaini, bet patiesībā ļoti labi visu var pārredzēt, nevajag nekur stiepties. Turpinot par aizmugures sēdekļiem - ja pasažieru nav vai ir tikai viens, tad sēdekļus var sabīdīt uz priekšu un bagāžnieks kļūst tik ietilpīgs, ka bezmaz vai var vēl vienu Twingo iebāzt Klavieres varbūt neieietu, bet atkal - vairāk vietas nekā daudziem citiem auto, kas no ārpuses lielāki!
Parkošanās arī tīrais sīkums, var iespraukties daudzās vietās, kur citi pat nemēģinātu! Te kāds īdēja par stūres pastiprinātāju, tādam mazam štruntam nemaz nevajag, lieka greznība! Uz vietas stāvot, protams, ir zināms spēks jāpieliek, bet tiklīdz nedaudz ripo, tā var ar vienu roku grozīt stūri! Vienīgā patiesā problēma man bija parkošanās naktī, jo aizmugures stikls bija tonēts ar elles tumsas tonējumu. Dienas laikā vēl kaut ko cauri varēja redzēt, pa nakti gan nācās uz čuju paļauties vai arī durvis virināt.
Caurgājamība mazā svara dēļ arī ideāla, neskatoties uz pašaurajām riepām. Reiz ziemā ar draudzeni braucām rūķoties - apdāvināt cilvēkus, kuriem ar naudu tā pašvakāk. Viena māja bija būtībā lauka vidū, tāda pakalna galā. Temperatūra bija ap nulli, sniegs uz zemes turējās, bet tā dubļu strīpa ceļa vietā neizskatijās īpaši pārliecinoši. Paļāvos uz Twingo spējām un Twingo nepievīla - nedaudz iespolējot, uzrausās ar visiem četriem rūķiem un dāvanu maisu kalnā bez jautājumiem! Saimnieki brīnījās, teica, ka pat sausās vasarās neviens līdz mājai netiek ar mašīnu.
Pāris reizes pie mājas sanāca stāvēt blakus vienam lielam lopam, kaut kāds armijas tipa rovers. Tik smieklīgi izskatījās - mazā Twingo jumts vienā augstumā ar tā monstra haubi! Katru reizi bija doma nofotografēt, bet nekad nesanāca - te bija kaut kur jādodas, te tumšs, te vēl kas...
Īsāk sakot (laikam par vēlu tam, ne?), man patika. Ja tagad būtu jāizvēlas autiņš, arī paskatītos, vai nav pārdošanā. To gan es no leišiem dzinu, Latvijā bēdīgāka paskata bija divreiz lielākā cenā. Bet tas jau ir cits stāsts... 
.
Auto ir transporta līdzeklis, un tikai. Atbilstoši - kāda krava, tāda izmēra un jaudas auto ir vajadzīgs.
