Ar kādiem tik transporta līdzekļiem nevar rāpties vai kāpt vai braukt kalnā. Diezgan pupolāras ir dažādas četrriteņu transporta līdzekļu sacensības, bet šoreiz stāstīšu par diviem riteņiem. Kā zināms, četri riteņi pārvieto ķermeni, bet divi - dvēseli.
Moču kalnā kāpšana ir daudz populārāk Igaunijā. Viņiem tur notiek visai interesantas sacensības.
Pirmais kalnā kāpšanas čempions bija leģendārs Glens Kērtiss, kurš uzbūvēja pirmo motociklu un izveidoja motosporta pamatus. Pirmā kalnā kāpšana notika uz atvērta ceļa un vairāk atgādināja šosejas sacensības.
Grūti teikt, kad tieši kalnā kāpšana kļuva par tādu sporta veidu, kādu to mēs pazīstam mūsdienās. Par rašanās laiku tiek uzskatīti trīsdesmitie gadi, lai gan ir zināms, kad sacensības arī notikušas agrāk. Toreiz dominēja Harley Davidson mocīši. Eiropa šo sporta veidu pārņēma no ASV, tas īpaši populārs kļuva Francijā. Astoņdesmitajos gados tas jau bija labi pazīstams Francijā un Austrijā.
Kalnā kāpšana ir definēta kā sacensību veids, kur rezultāta pamatā ir braucēja spēju apvienošana ar motocikla jaudu. Kalnā kāpšana ir pārvietošanās no viena punkta uz otru, braucot stāvā kalnā. Motociklu vienlaicīgi drīkst vadīt tikai viens cilvēks un rezultāti tiek balstīti uz iegūto laiku vai sasniegto distanci.
Tiek atļauti gan divtaktu, gan četrtaktu dzinēji. Motoriem nedrīkst būt noplūžu. Jebkura dzinēja modifikācija ir atļauta.
Pārveidots: 0 - 700 kubikcentimetri.
Bez limita: 700-2000 kubikcentimetri
Vairāk šeit.
Braucot kalnā, braucēja mugurai vajadzētu būt atliektai pēc iespējas mazāk, lai minimāli būtu virs aizmugurējā riteņa. Spārnam būtu jābūt tik stipram, lai varētu izturēt braucēja svaru. Visām ķermeņa daļām jābūt pienācīgi apģērbtām un pārsegiem nostiprinātiem un jākonstruē bez asām malām un stūriem, lai neievainotu braucējus.
