Bez rozā brillēm. (Raksts dzelžumīļiem).50

  Tagad var izdarīt secinājumus, tur jau desmitgades rūsa ir redzama, redzams ka špaktelēts, no grunts ne smakas... tātad taisīts  " kā priekš tirgus ". Šitādam darbam vajadzētu kādu likuma pantu piesaistīt ! 

  Ejam pa kanti tālāk. Kā vecu zarnu noplēšam veco šuvju mastiku... pat kaut kāds lokainas blondīnes mats kadrā trāpījās, atvainojiet, neesmu speciālists pa blondīnēm...

  Nonākam pie otra durteles stūra.... bēdīgākais ir tas, ka trīs no četrām durvīm ir apmēram šādā stāvoklī, ceturtā par piecām kapeikām labāka, tā laikam ne reizi vēl nebija sista.

  Aizdomīga plaisiņa pie šofera durteles apakšējās eņģes.

  Protams, ka paurķēju, nebija kas pa nagiem uzsit...  Rūsa nav pirmā svaiguma, tātad notikums ir bijis krietni pasen kad tā plaisiņa ir izveidojusies, protams arī nekādas apstrādes nebija. Redzams ir, ka bijis sists, stoika vilkta ārā, uz to norāda tie komatiņveidīgie nospiedumi uz eņģes no velkamā " krokodīla " vai cangas . 

  Pa durvju perimetru mastiks vēl nonāk nost līdz pat eņģes augstumam, tagad tik atklājas reālā bilde un ir skaidrs no kurienes tie rīsiņas zirneklīši ir uz durvju plaknes virspuses pa maliņām parādījušies.

  Bagažnieka grīda... Jau mazgājot autiņu tur mitrums parādījās, tātad caur kaut kurieni nāk ūdens iekšā, šeit redzamas tikai sekas.

  Uz tā tad arī pagaidām paliksim, niansēs neiedziļinoties, lai galīgi plakanu dūšu nedabūtu. Vēl jau var pētīt rūpniecisko "citronu ", detaļu, slēdžeņu, aprīkojuma nodilumu, šķirbiņas, spraudziņas, kā gumijas pieguļ, kā durvis veras, vai stikliem marķējuma cipari ir no vienas sērijas utt....  Nu jau vairāk kā nedēļa man pagāja cīņā, jo vairāk roku, jo vairāk visādi brīnumi atklājas, bet lai tas paliek mans mazais noslēpums. Ceru, ka ar to ko parādīju jau pietiks lai katrs spoks zinātu kādiem momentiem pievērst uzmanību lai autiņu pērkot neiegrābtos.   Visiem lustīgus Jāņus, sinoptiķi solīja, ka vietām līs, tādēļ :  lai slapjš alus, lai slapjas meičas un slapjš papardes zieds !