Vai tas nebūtu jauki, ja kāds jums parādītu pierādījumus par Dieva eksistenci? Bez nekādām roku laušanām, bez nosacījumiem „Tev it jātic un viss!” Šeit ir daži mēģinājumi pierādīt, kas liek domāt, ka Dievs eksistē.
Bet sākumā apdomāsim šo – ja persona, kas pretojas pat iespējai domāt, ka būtu Dievs, tad katrs pierādījums var tik racionalizēts un izskaidrots. Tas būtu kaut kas līdzīgs, ja neticētu, ka cilvēks ir staigājis pa Mēness virsmu, tādā brīdī nekāds informāciju klāsts nemainīs viņu domāšanas veidu. Fotogrāfijas kā astronauti staigā pa Mēness virsmu, intervijas ar viņiem, Mēness akmeņi...visi šie pierādījumi būtu bezvērtīgi, tāpēc, ka persona jau ir sev iestāstījusi, ka neviens nevar aizkļūt līdz Mēnesim.
Kad mēs nonākam līdz Dieva eksistences jautājumam, Bībele saka, ka ir cilvēki, kuri ir redzējuši pietiekami daudz pierādījumu, bet viņi paši ir nomākuši šo patiesību par Viņu. No otras puses, tiem, kas grib zināt vai Dievs ir tuvumā, Viņš saka: „Jūs Mani meklēsiet un atradīsiet; ja jūs Mani meklēsiet ar visu savu sirdi, jūs Mani atradīsiet.” Pirms mēs aplūkojam faktus par Dieva eksistenci, pajautāsim sev – vai Dievs eksistē? Vai es gribu Viņu pazīt? Tad, lūk, daži iemesli apsvērt šo domu.
Vai Dievs eksistē? Mūsu planētas neskaidrās un sarežģītās lietas norādā uz Dizaineri, kurš ne tikai radīja Visumu, bet arī to uztur šodien. : Zeme: tās izmērs ir ideāls. Zemes izmērs un attiecīgā gravitāte satur nelielu slāni, kas pārsvarā satur slāpekli un skābekli, izplatoties tikai ~80 km virs Zemes virsmas. Ja Zeme būtu bijusi mazāka, tad atmosfēra būtu neiespējama, līdzīgi kā Merkūrijam. Ja Zeme būtu lielāka, tad atmosfēra saturētu tikai tīru ūdeņradi, līdzīgi kā Jupiters. Zeme ir vienīgā zināmā planēta, kuras atmosfēra ir apgādātā ar perfektu gāzu maisījumu, kas augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem ļauj pastāvēt. Zeme ir novietota ideālā atstatījumā no Saules. Ņemot vērā, ka temperatūra, rupji rēķinot, svārstās no -50 līdz +50. Ja Zeme būtu nedaudz tālāk no Saules, mēs visi nosaltu. Ja tuvāk, mēs visi sadegtu. Pat sīkas izmaiņas Zemes novietojumā pret Sauli padarītu dzīvi neiespējamu. Zeme saglabā savu perfekto distanci no Saules un tajā pašā laikā tā rotē apkārt Saulei ar 108,000 km/h lielu ātrumu. Tāpat Zeme griežas ap savu asi, atļaujot visai Zemes virsmai pienācīgi uzsilt vai atvēsināties katru dienu. Un mūsu Mēness ir ideālā lielumā un attālumā no Zemes, attiecīgi pret tās gravitācijas pievilkšanas spēku. Mēness izveido svarīgas darbības okeānā, kas ļauj palikt okeānam nemainīgam, bet tomēr, mūsu masīvie okeāni mēdz būt ‘nesavaldīgi’.
Ūdens: bezkrāsains, bez smaržas un bez garšas un tomēr neviena dzīva radība nevar bez tās iztikt. Augi, dzīvnieki un cilvēki satur ūdeni (~2/3 no cilvēka ķermeņa ir ūdens). Jūs redzēsiet, kāpēc ūdens ir tik unikāli piemērots dzīvībai: Tam ir neparasti augsta vārīšanās temperatūra un sasalšanas temperatūra. Ūdens ļauj mums dzīvot svārstīgā temperatūras vidē, ļaujos saglabāt mūsu ķermeņa temperatūru (~36.6). Ūdens ir universāls šķīdinātājs. Tas nozīmē, ka tūkstošiem ķīmisko vielu, minerāļu un uzturvielu var tikt ‘pārvadāti’ caur mūsu ķermeņiem un ‘ievesti’ mūsu mazākajos asinsvados. Ūdens ir arī ķīmisko neitrāls, neietekmējot sastāvu, ko tas pārnēsā. Ūdens ļauj ēdienam, medikamentiem un minerāliem būt absorbētiem un ķermeņa izmantotiem. Ūdenim ir unikāls virsmas spraigums, tādēļ augos ūdens var uzsūkties augšupejošā virzienā, pretēji gravitātei. Tādā veidā piegādājot ūdeni un barības vielas pat augstāko koku galotnēs. Ūdens sasalst, sākot no augšas uz leju, atstājot vietu, kur zivīm dzīvot ziemas periodā. 97% no Zemes ūdeņiem ir okeānos, bet uz mūsu Zemes ir sistēma, kas atbrīvo sāli no ūdens un pēc tam izplata šo ūdeni pa pasauli. Iztvaikošana ‘savāc’ okeāna ūdeni, atstājot sāli un veido mākoņus, kas ir vēja viegli vadīti, lai izplatītu ūdeni pār visu zemi – augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Tā ir attīrīšanas un apgādes sistēma, kas veicina šīs pasaules dzīvību – sistēma ūdeni pārstrādāt un izmantot atkārtoti.
Smadzenes: tās vienlaikus spēj apstrādāt apbrīnojamu informācijas apjomu. Smadzenes uztver visas krāsas un objektus, kurus mēs redzam, apkārtējo temperatūru, mūsu kāju spiedienu attiecībā pret zemi, apkārtējās skaņas, mutes sausumu, tās uztver pat klaviatūras struktūru. Mūsu smadzenes ietver un izraisa emocijas, domas un atmiņas. Tajā pašā laikā, smadzenes seko ķermeņa notiekošajās darbībās, piemēram, elpošanā, acu mirkšķināšanā, izsalkumā un rokas muskuļu kustināšanā. Cilvēka smadzenes apstrādā vairāk nekā miljons ziņu sekundē. Mūsu smadzenes satur visu šo nozīmīgo informāciju un nenozīmīgo informāciju ‘izfiltrē’. Šī funkcija ir tā, kas mums ļauj koncentrēties un efektīvi darboties šajā pasaulē. Smadzenes darbojas savādāk kā citi orgāni. Tai piemīt prāts, spēja domāt, ‘ražot’ emocijas, sapņot un plānot, veikt darbību un sastrādāties ar citiem cilvēkiem.
Acs: tā spēj izstrādāt ap 7,000,000 krāsu. Tā vienlaicīgi spēj automātiski nokoncentrēties un uztert 1,500,000 ziņu.
2. Vai Dievs eksistē? Visumam bija sākums. Kā tas radās? Zinātnieki ir pārliecināti, ka Visums aizsākās enerģijas un gaismos milzīgo sprādzienu, ko mēs saucam par Lielo Sprādzienu. Tas bija sākums tam, kas tagad pastāv: Visuma sākums, kosmosa sākums un pat laika sākums. Astrofiziķis Roberts Jastrovs (Robert Jastrow), kurš sevi apraksta kā agnostiķi, izteicās: „Visuma sēkla tika iesēta tajā pašā brīdī; katra zvaigzne, katra planēta un katra dzīva būtne, kas kļuva šī kosmiskā sprādziena rezultātā. Visums kļuva par dzīvību, un mēs nevar atklāt, kas to ir izraisījis.” Stīvens Veinbergs (Steven Weinberg), Nobela prēmija laureāts fizikā, ir teicis: „Visums bija sasniedzis miljardu grādu temperatūru, un Visums tika piepildīts ar gaismu”. Visums nav pastāvējis vienmēr. Tam bija sākums. Kas to izraisīja? Zinātniekiem nav atbildes par pēkšņo gaismas sprādzienu un tā iemeslu.
3. Vai Dievs eksistē? Visums darbojas ar vienmērīgu dabas likumu. Kāpēc? Daudz kas no dzīves mums liekas neskaidrs, bet palūkosimies uz ko mēs varam paļauties katru dienu: gravitāte paliek nemainīga, karsta kafija, atstāta uz galda, paliks auksta, pasaule turpina grizties tajās pašās 24 stundās, un gaismas ātrums nemainas – uz zemes vai kosmosā tālu prom no mums. Kā mēs varam noteikt dabas likumus, kuri nekad nemainas? Kāpēc Visums ir tik sakārtots, tik drošs? „Izcilākie zinātnieki ir pārsteigti par to, cik tas ir dīvaini. Visumam nav loģiskas nepieciešamības, lai tas pakļautos likumiem, nemaz nerunājot par matemātiskajiem likumiem. Tas rada izbrīnu, kas liek atzīt, ka Visumam nav tā ‘jāuzvedas’.” Ričards Fejnmans (Richard Feynman), kvantu elektrodinamikas Nobela Prēmija ieguvējs, teica: „Kāpēc daba ir matemātiska, ir mistērija. Fakts, ka visam ir savi likumi ir sava veida brīnums.”
4. Vai Dievs eksistē? DNS kods informē, programmē šūnu uzvedību. Visas instrukcijas, visas mācības, visi treniņi ir ar nolūku. Kāds, kurš raksta instrukciju, dara to ar nolūku. Vai jūs zinājāt, ka katrā mūsu ķermeņa šūnā ir ļoti detalizēts instrukcijas kods, līdzīgi kādai miniatūras datora programmai? Kā jau jūs zinat, datora programmas ir veidotas no skaitļa 1 un 0, piemēram, 110010101011000. Kārtībā, kādā viņi ir novietoti, ziņo programmai, ko darīt. DNS kods, katrā mūsu šūnā ir ļoti līdzīgs. Tas ir izveidots no četrām ķīmiskām vielām, kuras zinātnieki saīsināja ar burtiem A, T, G un C. Cilvēka šūnās viņi ir sarindoti sekojošā piemērā: CGTGTGACTCGCTCCTGAT, utt. Cilvēka šūnā ir 3,000,000,000 šādu burtu! Kāpēc tas ir tik apbrīnojami? Ir jāuzdod jautājums: „kā šī informācijas programma ir atrodama katrā cilvēka šūnā?” Tās nav tikai ķīmiskās vielas. Tās ir ķīmiskās vielas, kuras sastāvs ir ļoti detalizēts, ziņojot, kā cilvēka organismam būtu jāstrādā. Dabiskajiem, bioloģiskajiem cēloņiem trūkst paskaidrojamu, kad šī informācija ir iesaistīta. Nevar atrast paskaidrojumu ar šādu precīzu informāciju, kādam to vienkārši neradot.
5. Vai Dievs eksistē? Mēs zinam, ka Dievs eksistē, jo Viņš mūs ir radījis un Viņš mūs aicina pie sevis. Agrāk es biju ateists. Un kā daudziem ateistiem, mani nomāca citu cilvēku ticēšana Dievam. Kas ir ateists, ja tas velta tik daudz laika, uzmanības un enerģijas atspēkojot to, kam mēs ticam, ka tas neeksistē? Kas mums liek to darīt? Kad es biju ateists, es pievērsu uzmanību tiem nabadzīgajiem un maldīgajiem ļaudīm, lai palīdzētu viņiem saprast, ka viņu cerības ir pilnīgi nepamatotas. Godīgi sakot, man bija vēl viens motīvs. Kad es izprovicēju tos, kuri ticēja Dievam, es biju ļoti ieinteresēts dzirdēt, kā viņi mani pārliecinās domāt savādāk. Daļa no mana uzdevuma bija kļūt brīvam no jautājuma par Dievu. Ja es spētu pārliecinoši pierādīt ticīgajiem, ka viņi kļūdās, es būtu brīvs, lai turpinātu savu dzīvi. Es neapzinājos, ka vārds ‘Dievs’ tik ļoti figurē manā galvā, līdz šim, kad sapratu, ka tas bija Viņš pats, kas to veicināja. Es nonācu pie secinājuma, ka Dievs grib, lai Viņš tiktu pazīts. Viņš mūs radīja ar nodomu, lai mēs Viņu pazītu. Viņš ir izveidojis šādu apkārtni, kā sevis pierādījumu. Tas būtu bijis tā, ka es nevarētu izbēgt no domas nedomāt par Dievu. Dienā, kad es izvēlējos atzīt Dieva esamību, mana lūgšana sākas ar: „Labi, Tu uzvarēji...” Varbūt, pamats tam, ka ateistu apgrutinājums par cilvēkiem, kuri tic Dievam ir tāpēc, ka Dievs aktīvi tiecas pie viņiem. Es neesmu vienīgais, kurš ir pieredzējis ko tādu. Malkolms Mudžeridžs (Malcolm Muggeridge), sociālists un filozofs, rakstīja: „Man bija priekšnojauta, ka kaut kādā veidā es tieku uzrunāts.” K.S. Levis (C.S. Lewis), atceroties sacīja: „...nakti pēc naktis, kad es ‘atrāvos’ no darba uz pāris sekundēm, mans prāts tuvojās Tam, ko es tik ļoti negribēju satikt. Es padevos un atzinu, ka Dievs ir Dievs un nometos ceļos lūgšanai. Varbūt, tajā naktī notika visnēvēlamākā atgriešanās visā Anglijā.” Levis devās tālāk un uzrakstīja grāmatu ar nosaukumu, „Prieka pārsteigts” kā Dieva pazīšanas rezultāts. Arī man nekas cits neatlika, kā atzīt Dieva eksistenci. Vēl vairāk, laikam ejot, es kļuva pārsteigts par Viņa mīlestību.
6. Vai Dievs eksistē? Atšķirība no citām Dieva atklāsmēm, Jēzus Kristus ir spilgtākais un īpašākais Dieva attēls, atklājot sevi. Kāpēc Jēzus? Aplūkojot lielākās pasaules reliģijas mēs atrodam Budu, Muhamedu, Konfūciju un Mozu, kas sevi raksturoja kā skolotājus un praviešus. Neviens no viņiem nekad sevi nepielīdzināja Dievam. Pārsteidzoši, bet Jēzus pielīdzināja. Tas ir tas, kas Jēzu izceļ starp pārējiem. Viņš teica, ka Dievs ir un, ka ļaudis uz Viņu skatās jau tagad. Tomēr, Viņš runāja par savu Tēvu debesīs, tas nenotika tādēļ, ka Viņi bija atdalīt, bet gan tāpēc, ka viņi bija vienoti. Jēzus teica, ka katrs, kas ir redzējis Viņu ir redzējis Tēvu, un katrs, kas tiv Viņam, tic Tēvam. Viņš teica: „Es esmu pasaules gaisma, kas man seko, nestaigās tumsībā, bet tam būs mūžīgā gaisma.” Viņš apgalvoja, ka visas lietas pieder tikai Dievam: vara cilvekiem piedot grēkus, atbrīvot no grēku ieraduma, dāvāt cilvēkiem bagātāku dzīvi un dāvāt tiem mūžīgo dzīvi debesīs; atšķirībā no citiem ‘skolotājiem’, kuru koncentrēja cilvēkus uz saviem vārdiem, Jēzus koncentrēja cilvēkus uz Dieva Vārdu. Viņš neteica: „sekojiet Maniem vārdiem un jūs atradīsiet patiesību.” Viņš teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens nenonāk pie Tēva, kā vien caur Mani.”
Nu spoki nav īsti vieta, kur likt sakarīgus rakstus, te visi pieraduši pie melniem rāmjiem, kur ar noteikti dažam labam grūti izlasīt visu cauri, vai, ja rakstā nav bildes ar pupainām blondīnēm, tad atsauksmes jau ar bus tādas kā psihopātam, kurš kā jau apdauzīts daunis pat savu niku nespēja uzrakstit kā cilvēks. Labi, whatever^^
Mans viedoklis ir relatīvi vienkāršs. Kad augu, man neviens nestāstīja, ka tam ir jātic un neteica, ka tam nav jātic. Bija brīva izvēle. Un te nu es esmu, neticu Dievam. Bet visam ir izskaidrojums.
Tas, ka cilvēki īsti nesaprot, kas viņi ir, kā radušies paši un visums, tas nenozīmē, ka to visu radīja visu redzošs un visus mīlošs tētiņš, kas sēž uz mākoņa maliņas un slepeni kontrolē mūsu dzīves. Ar laiku cilvēki attīstīsies vēl tālāk un sapratīs, ka viss noticis nevis dieva dēļ, bet gan daudzu un komplicētu bioloģisko, ķīmisko un fizikālo procesu rezultātā, kuri vēl nav atklāti/izpētīti.
''Kāpēc Visums ir tik sakārtots, tik drošs?'' ahh, kāds ir analfabēts astronomijā. miljardi sprādzienu, sadursmju, ieraušanas melnajos caurumos utt. ik dienu ir ''sakārtotība'' un ''drošība'' ?
Nu tā jau ir katra izvēle, kam ticēt un kam nē. Es neticu Dievam, es ticu pati sev un es ticu, ka savu dzīvi es veidoju pati, nevis man palīdz ticība kaut kādam augstākam spēkam. Katrs pats veido savu realitāti nevis, ka Dievs mūs iekārto pasaulē.
Raksts ir ļoti labs, tie kas ielika - gjau nemaz neizlasīja viņu. :) Ja grib var filozofēt uz abām pusēm, gan, ka ir Dievs, gan, ka nav. Neviens nekad nevarēs citiem uzspiest savu ticību vai nu Dievam vai kam citam. Jo var visu laiku teikt kā radās tas un kā tas. Ja noskaidros, kā radās lielais sprādziens, tad radīsies jautājums "kā radās lielā sprādziena izraisītāji?" utt. Tas arī attiecas uz Dievu, ok Dievs radīja cilvēku, bet kā radās Dievs? Citi teiks, ka viņš vienmēr ir pastāvējis, bet tas ir pavisam neloģiski. Kaut kad arī viņam bija jārodas, jo visam ir sākums. xD Vārdu sakot, var sēdēt un filozofēt līdz nelabumam un pie atbildes nenonāks.
