VAIRĀK,APKAUNOJOŠĀK UN JAUTRĀK!
Pirmo daļu var apskatīt šeit : http://www.spoki.lv/joki/Vai-Tev-butu-kauns/160498
Raksts pacelts no arheoloģiskiem izrakumiem.
Vai Tev būtu kauns? 2. daļa104
1125
6
Kādu dienu es ar savu puisi devāmies uz Makdonaldu. Viņam piepeši prātā ienāca ģeniāla doma - paspēlēties Makdonalda rotaļu laukumā. Lieki jau teikt,ka viņam bija 18 gadi,bet man 17 un tā nebija īpaši laba doma,bet nu es piekritu. Mēs aizgājām katrs uz savu slidkalniņu un centāmies viens otru sameklēt,visu laiku smējāmies. Es ielīdu iekšā noslēgtajā trubā,bet tur piepeši man priekšā ar pakaļpusi izlien mazs,blonds puisītis un iepirž man sejā. Tā kā tur nebija daudz gaisa un telpas,es sāku rīstīties un uz ceļiem centos aizrāpot prom no tās vietas. Priekšā bija pagrieziens,es ātrumā uz turieni rāpoju,bet izrādās,ka tur pretī nāca mans puisis un mēs sadūrāmies ar galvām,sākām slīdēt uz leju un pusceļā iesprūdām trubā tā,ka nevarējām paši tikt laukā. Tā kā man ir sava veida klaustrofobija,es sāku kliegt un tas piesaistīja darbinieku uzmanību,bet viņi,atnākuši uz rotaļlaukumu,sāka par mums skaļi smieties un pasauca vēl 2 darbiniekus,lai paskatās jautro skatu. Lai vai kā,laukā mēs tikām pēc 2 stundām,kad bija pasaukti mehāniķi,kas noņēma nost trubas galu,un mēs tikām ārā.
Es pirmo reizi devos iepazīties ar savas draudzenes vecākiem... Šķiet,tas jau ir lielisks sākums kādam briesmīgam atgadījumam,vai ne tā? Mēs aizgājām uz vienu no dārgākajiem restorāniem,viss bija gandrīz vai perfekti,es centos atstāt pēc iespējas labāku iespaidu,un,šķiet,ka tas arī izdevās. Pēc tam,kad bijām pasūtījuši vakariņas,manas draudzenes mamma palūdza atvainot sevi uz minūti un devās uz labierīcībām. Tajā mirklī es sapratu,ka man arī vajadzētu aiziet,lai pēc tam nebūtu jāciešas,tāpēc pēc minūtes devos arī es. Nezinu,kāpēc,bet daudzos restorānos ir tādas kā kopējās tualetes,un šis,protams,nebija izņēmums. Es iegāju iekšā,devos pie vienām no durvīm,plaši tās atvēru,un man acis vai izsprāga no kātiņiem,kad uz poda redzēju savas draudzenes mammu. Mēs kādu sekundi viens uz otru šokā noskatījāmies un tad es aizcirtu ciet durvis. Man likās,ka man būs sirdstrieka. Es ātri atgriezos pie draudzenes un viņas tēva,kuri vēlējās uzzināt,kāpēc esmu atpakaļ tik ātri. Pirms vēl spēju sākt kaut ko skaidrot,viņas mamma atnāca atpakaļ un nosēdās pie galdiņa. Mēs nespējām viens uz otru paskatīties. Tā arī nekad par to neesam runājuši,bet varu droši teikt,ka tas bija pagaidām apkaunojošākais mirklis manā mūžā.
Mūsu klasei bija uzdots mājasdarbs sagatavot runu par Otro pasaules karu. Man vēsture vispār ne sevišķi iet pie sirds,bet visu pasliktināja arī tas,ka man tās bija īpašās dienas. Es jau tā esmu ļoti kautrīga un tagad vēl īpašo dienu dēļ daudz uztraucos daudz vairāk. Tad nu pienāca mana kārta iet klasei priekšā un stāstīt par sev ļoti tuvo tēmu. Es liku roku iekšā jaciņas kabatā,lai izvilktu savas piezīmes runai un līdz ar tām izvilku savu rezerves paketi,ko nēsāju līdzi šāda veida dienās. Protams,visi to pamanīja...
Tas bija tālajā 1975.gadā,kad es biju nolēmis doties uz publisko peldbaseinu. Kad biju pāris laukumus nopeldējis,es izkāpu no baseina un atgūlos vienā no atpūtas krēsliem,kas izvietoti pie baseina. Kā jau noprotat,es biju ļoti noguris,tāpēc dažu minūšu laikā saldi,jo saldi iemigu. Kā jau lielākā daļa cilvēku zin,tad vīriešiem vismaz vienu reizi rodas erekcija,kamēr viņi guļ,un es,protams,nebiju izņēmums. Tolaik peldbikses jau nebija tādas kā tagad - šortveidīgas un platas,bet gan mazlietiņ apspīlētākas. Kāds vīrietis pusmūža gados pamodināja mani un teica,lai es labāk dodos steidzami projām no peldbaseina. Es īsti nesapratu,kāpēc,bet tad es pamanīju... Mazlietiņ tālāk no manis diezgan paprāva grupa ar meitenēm savā starpā sačukstējās un ķiķināja,mezdamas acu skatienus uz manu pusi. Pamatīgi nosarcis,es pagriezu galvu uz otru pusi un apgūlos uz vēdera,lai dzenītis nomierinās. Kad viss bija kārtībā,es diezgan ātri steidzos projām no tās telpas,bet vēl joprojām atceros skatienus,kas mani pavadīja,pametot telpu.
Tas notika dienu pirms manas astoņpadsmitās dzimšanas dienas. Vecāki teica,ka būs projām visu nakti,uz darba balli jāiet esot,tāpēc es uzaicināju savu draudzeni pie sevis,lai jauki kopā pavadītu nakti. Pēc tam,kad atgūlāmies gultā,noguruši no mīlēšanās,mēs lejā izdzirdējām telefonu zvanām. Tā kā vecāki nebija mājās,es pateicu draudzenei,ka novedīšu viņu lejā pičpaunā līdz telefonam. ( Protams,ka nebija mums laika,lai apģērbtos. ) Kad mēs bijām jau "nojājuši" līdz trepju apakšai,piepeši visapkārt ieslēdzās gaismas un vesels pūlis ar cilvēkiem iekliedzās "PĀRSTEIGUMS!" Visa mana ģimene,tantes un onkuļi,vecvecāki,māsīcas un brālēni,draugi piepeši apklusa un skatījās uz mums. Mēs ar draudzeni sajutām tādu kaunu... Kopš tā laika neviens manā ģimenē nav vairāk plānojis pārsteiguma ballītes.
Oh,mana pirmā reize ar meiteni... Iedomājaties ainu : Aizeju uz klubu,sastopu tur ļoti simpātisku meiteni,aizvedu mājās pie sevis utt. Esmu pietiekami daudz dzirdējis,kas jaunam un maigam puisim jādara šādās situācijās,tāpēc es dodos uz "Dienvidiem." Visas lietas turpinās,it kā nekādu pārpratumu vai kļūdiņu nebija,tā kā viss kārtībā. Pamodāmies 6:30 un viņa nolēma doties mājās. Kā jau īsts kavalieris,es viņu pavadīju līdz taksometram,pamāju,kad viņa brauca projām un devos atpakaļ mājās. Teikšu atklāti,ka biju ļoti apmierināts ar sevi. Es iegāju savā istabā,paskatījos spogulī un pamanīju,ka mana kazbārdiņa bija sarkanā krāsā... Viņai bija "sarkano krāsotāju dienas,"bet viņa jau protams to nepieminēja. Tā kā tā bija mana pirmā reize,es to uzskatīju par normālu lietu...
+++
