Tapa raksts ar diezgan smagu tematiku, jo man acīs iekrita cipars, ka katru gadu pasaulē ar pašnāvību savu dzīvi beidz 1 100 000 cilvēku. Tie ir oficiāli dati. Pēc neoficiālajiem- četras reizes vairāk!
Tapa raksts ar diezgan smagu tematiku, jo man acīs iekrita cipars, ka katru gadu pasaulē ar pašnāvību savu dzīvi beidz 1 100 000 cilvēku. Tie ir oficiāli dati. Pēc neoficiālajiem- četras reizes vairāk!
Ir jābūt drosmīgam, lai atzītos, bet retais to darīs... Man arī ir bijušas domas jaunībā - tas ir ļoti "vētrains" laiks, tādēļ jāpievērš īpaša uzmanība tieši jauniešiem, jo šajā laika posmā liekas, ka pasaule ir pret tevi, tādēļ centīsmies sniegt palīdzīgu roku tiem, kura tā ir vajadzīga...
lieli ++ par rakstu manuprāt, tā ir tikai un vienīgi paša izvēle, ja esi dzīvē tik vājš un nesaproti, ko dzīve spēj dot, tad tik uz priekšu.
esmu lasījusi, ka pašnāvnieku dvēseles pēc nāves gadiem klīst turpat, kur aizgājušas bojā, turpina izjust tās pašas vajadzības un *cijas, ko cilvēks izjūt, dzīvam esot. badu, slāpes, vēlmi pēc miega, tikai nespēj to apmierināt. un tas notiek tik ilgi, līdz pienāk tas nāves laiks, kas šim cilvēkam bija nolemts, mirstot dabīgā nāvē. bail pat iedomāties, kādas ir sajūtas, ja šādā stāvoklī ir jāpavada gadiem ilgi.
tas neabsaubami ir greks - atnemt to, ko mums ir devis Dievs. tada dvesele neatrod mieru.
Un labi vien ir, ka taisa pašnāvību. Pasaulei tādi gļēvuļi un pašu sevis nodevēji nav vajadzīgi.
Nevar teikt, ka puse uz pusi. vīriešiem tiekot uzkrauts daudz vairāk, tādēļ arī šie salūst vairāk.
Šaubos, vai es būtu pateicis labāk. Pašnāvība - tā ir sabiedrības( lielākā vai mazākā mērā) degradācija. Tāpēc katram savā ziņā būtu jauzņemās daļa vainas - tas būtu ideālā, es pat teiktu - utopiskā sabiedrībā, uz kuru mums ir jātiecas...