Stāstiņi, kas liek padomāt!
Makes me think 1432
Šodien, kad es gaidīju pieturā autobusu, zēns, ar kuru es pamatskolā gāju vienā klasē, mani uzrunāja. Es no skolas laikiem viņu atceros kā kausli. Viņš vienmēr mani ķircināja un apsaukāja. Es biju gaidījis, ka viņš pateiks kaut ko riebīgu. Bet tā vietā, viņš smaidīja, apskāva mani un teica, ‘’Tu izskaties lieliski.’’ MMT
Šodien pēcpusdienā man bija plānota darba intervija vienā uzņēmumā. Bet viņi agri no rīta atsūtīja man e-pastu, kurā bija teikts, ka viņi atceļ interviju un tur bija vēl rakstīts, ‘’Es tikai tagad sapratu, ka lasu Jūsu blogu jau vairākus gadus. Tas ir lielisks! Es esmu Jūsu fans. Es tikai vēlos pietaupīt Jūsu pūles ar braukšanu uz šejieni. Darbs ir Jūsu, ja to vēlaties. Piezvaniet man, kad Jūs šo izlasāt, lai mēs varētu apspriest detaļas.’’ MMT
Šodien, mans 4 gadīgais dēls jautāja man, vai es vēlētos ar viņu paspēlēties ar rotaļu dinozauriem. Viņš izskatījās izbrīnīts, kad es pateicu ‘’jā’’. Tas man lika saprast, ka viņš no manis bija gaidījis ‘’nē’’. MMT
Šodien, kāds bezpajumtnieks man viegli uzsita pa plecu un pasniedza man manu maku. Viņš teica, ‘’Jums tas tikko izkrita, kad Jūs ņēmāt ārā no somas savu telefonu.’’ MMT
Šodien, man pieder pasaules hīts. Pirms 15 gadiem, kad man bija kādi 20 gadi, es rakstīju un dziedāju blūza mūziku. Viena no manām dziesmām guva komerciālus panākumus un bija atrodama vairākos pieaugušo mūzikas topos. Es ne reizi neuzrakstīju kādu citu hīta dziesmu, lai gan es joprojām spēlēju šāda veida mūziku, pat tad kad es pārvācos. Bet es joprojām turpinu saņemt vismaz vienu e-pastu mēnesī, kur cilvēki saka paldies par manu dziesmu. Šodien e-pastā man rakstīts: ‘’Tava mūzika mani iedvesmoja dot dzīvei otro iespēju. Paldies.’’ MMT
Šodien, mana draudzene slimo ar depresiju. Viņas problēma ir tāda, ka viņa ir neprātīgi iemīlējusies kādā, kurš viņu nemīl. Viņa ir iemīlējusies manī. Un es viņu arī mīlu... bet ne tā. Bet es vēlētos kaut tā būtu. Jo es jūtos briesmīgi vainīgs. MMT
Šodien, es nejauši aizmirsu savu maku vispārpildītākajā Ņujorkas bārā. Kad es pēc 30 minūtēm atnācu atpakaļ, tas neaiztikts stāvēja tajā pašā vietā, kur es to atstāju. MMT
Šodien, mūsu meita – mūsu vienīgais bērns – ieguva pilnu akadēmisko stipendiju Jēlas Universitātē – skolā, kurā viņa vienmēr ir gribējusi doties tik ilgi, cik es viņu atceros. Mans vīrs un es bijām strādājuši divos darbus pēdējos 12 gadus, lai mēs varētu samaksāt par viņas mācībām. Šodien viņas smagais darbs deva mums labāko dāvanu pasaulē – laiku. Mums tagad nav jāmaksā par viņas mācībām, mums ir pietiekami daudz naudas, lai mēs varētu iet pensijā par 10 gadiem agrāk nekā mums bija plānots. MMT