Liek padomāt!
Makes me think 1332
1264
5
Šodien, kad es jautāju savai 5 gadīgai meitiņai, ko viņa vēlas savā dzimšanas dienā, viņa atbildēja, ‘’Es vēlos, lai jūs ar tēti beidzat strīdēties.’’ MMT
Šodien, es skatījos uz meiteni manā klasē (pret kuru man ir ļoti lielas simpātijas), kuru publiski pazemoja viņas bijušais puisis. Bet tā vietā, lai raudātu, viņa vienkārši skatījās uz viņu brīdi klusējot, tad pasmaidīja un teica, ‘’Paldies tev, ka devi iespēju atrast kādu citu, kas ir labāks par tevi.’’ MMT
Šodien būtu bijusi 127. diena pēc kārtas, kad es apciemoju viņu slimnīcā, kamēr viņa gulēja komā. Bet pagājušajā naktī man bija sapnis, ka viņa nomira, un es šorīt pamodos asarās un nevarēju piespiest sevi aizbraukt uz slimnīcu. Tā nu es paliku gultā, skatoties grieztos, un domājot kā man iemācīties dzīvot bez viņas visu savu atlikušo dzīvi. Un tad man iezvanījās telefons. Tā bija viņa. MMT
Šodien, liels, klaiņojošs suns nejauši sāka sekot man pa ceļam uz mājām. Apmēram sešus kvartālus viņš man sekoja tikai pāris soļu attālumā aiz manis. Un tieši tajā brīdī, kad es sāku no viņa baidīties, kāds vīrietis iznāca no nekurienes, turēja nazi pie manas sejas un bļāva, ‘’Atdot savu somu!’’ Pirms es paspēju kaut kā reaģēt, klaiņojošais suns uzbruka vīrietim un iekodās viņa kājā. Viņš nometa nazi un nokrita uz zemes, kamēr es aizbēgu. Es tagad esmu mājās, drošībā, tikai pateicoties šim sunim. MMT
Šodien, kad es raudāju savas labākās draudzenes rokās, jo es uzzināju, ka mans puisis mani krāpj, es teicu, ‘’Mīlestība sāp.’’ ‘’Nē, mīlestība nesāp,’’ viņa atbildēja. ‘’Melošana, krāpšana un manipulēšana ar cilvēka jūtām un emocijām sāp.’’ MMT
Šodien, ‘’draugi’’, kuri mani uzaicināja uz ballīti bija tie paši, kuri man iedeva narkotikas un atstāja mani tur, lai es nomirtu. Zēns, kuru es aiztiku un apsaukāju par nūģi un ķēmu pēdējos divus gadus, bija tas, kurš mani aizveda uz slimnīcu. MMT
Šodien, ir pagājuši tieši desmit gadi kopš mana mamma nomira, bet mans tētis joprojām nēsā laulības gredzenu. MMT
Šodien, man ar tēvu ir dīvainas attiecības. Mēs it kā satiekam tīri labi, bet viņš nekad, šķiet, nav atzīmējis manus panākumus kopā ar mani. Esmu absolvējis vidusskolu un ieguvis pilnu akadēmisko stipendiju valsts universitātē. Mans tētis nekad nav teicis, ‘’Es ar tevi lepojos.’’ Vairākus gadus es no viņa ceru to sagaidīt. Viņš, šķiet, ir tāds, kuru grūti pārsteigt un tā nu tas ir. Bet šo pēcpusdienu divi no mana tēta golfa partneriem piestāja pie mūsu mājas, lai viņu savāktu. Kamēr viņi gaidīja, kad viņš paņems savas nūjas no garāžas, viens no draugiem teica, ‘’Tu zini, Džeison, tavs tētis pastāvīgi mums lielās ar taviem sasniegumiem. Viņi visu laiku runā un runā par tevi.’’ Otrais draugs piekrītošu pamāja ar galvu un piebilda, ‘’Jā, pagājušajā nedēļā mēs runājām par dažiem taviem personīgajiem sasniegumiem, un viņš teica, ka audzinot tevi un skatoties kā tu kļūsti par to, kas esi, ir viņa vislielākais sasniegums.’’ MMT
