DUBULTAĢENTI UN NODEVĒJI
Dubultaģenti patiesībā ir "kontrolēti ienaidnieka aģenti". Viņi agn drīzāk kalpo nevis diviem saimniekiem, bet tikai vienai pusei, dažādi maldinot otru pusi un patiesībā zogot tās noslēpumus. Būt par dubultaģentu ir ļoti riskanti, jo jāiegūst kāda izlūkdienesta uzticība, kaut arī patiesais mērķis ir šo uzticību nodot. Ja šāds aģents tiek notverts, viņš nevar cerēt uz žēlastību. Dubultaģenti var būt vai nu brīvprātīgie, vai pretizlūkošanas spiegi, kurus nevis soda, bet gan savervē un vada. Šādi pārvervēti spiegi ir īpaši vērtīgi. Viņu jaunie saimnieki apgādā tos ar viltotu, bet ticamu informāciju, spiegs fiktīvo informāciju nodod tālāk tā, it kā tā būtu patiesa,. Spiegi, kas pāriet pie saviem kādreizējajiem ienaidniekiem, tiek saukti par dzerteriem. Viņi tiek apbrīnoti valstī, kurai ir parādījuši patiesu lojalitāti, bet ienīsti zemē, kuu ir nodevuši.
AUKSTAIS KARŠ
1945. gadā, kad beidzās 2.pasaules karš, izlūkošanas aģentiem nākotne tēlojās drūmās krāsās. Bet patiesībā spiegošanas zelta laikmets tikai sākās. Politiskās robežas sašķēla Eiropu divās daļās. Par "dzelzs priekškaru" iesauktā robeža bija tikai līnija uz kartes. Uz austrumiem atradās Padomju Savienība un tās sabiedrotie, kas vēlējās radīt bezšķiru sabiedrību, kurā viss būtu kopīgs. Valstis uz rietumiem, kuras atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis, bija kapitālistiskas un ticēja privātīpašumam un biznesam. Austrumu un Rietumu valstis bija aizdomu pilnas viena pret otru, un to saspringtā sacensība kļuva pazīstama kā "aukstais karš". Tā radītajā neuzticības atmosfērā spiegošana zēla un plauka. Spiegiem bija pietiekoši daudz darba. Austrumi un Rietumi sacentās jaudīgākas bumbas radīšanā. Katra puse sūtīja spiegus, lai atklātu pretinieku plānus. Vienlaikus bija jāpastiprina pretizlūkošana, lai notvertu ienaidnieku aģentus. Abās "dzelzs priekškara" pusēs bailes no atomkara nodrošināja to, ka nauda spiegošanai netika žēlota. "Aukstais karš" beidzās 1989. gadā, kad iesākās divās daļās sašķeltās Vācijas apvienošanas process.