Kas ir spiegi?10

SLEPENO INSTRUMENTU KOMPLEKTS

Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ar vārdu "ložņas" apzīmē instrumentus, ierīces un ieročus, kas lieti noder slepeno aģentu darbībā. Ar to palīdzību spiegs var noklausīties sarunu vai nofotogrāfēt slepenu tikšanos. Citas ierīces atvieglo izbēgšanu, vai spiegošanas pierādījumu noslēpšanu. "Ložņas" slavenas padarījis izdomātais spiegs Džeimss Bonds. Pirms bīstamas misijas viņš apmeklēja "Q" darbnīcu, kurā izgatavoja dažādas ierīces. Rakstnieks Jans Femings par prototipu "Q" varonim ņēmis izgudrotāju Čārlzu Freizeru Smitu (1904-1992), kurš konstruēja ekipējumu britu izlūkdienestiem 2. pasaules kara laikā. Arī citās organizācijās bija atbilstošas spiegošanas instrumentu darbnīcas, piemēram, Stenlijs Lovels (1890-1976) ar dažādām atjautīgām palīgierīcēm apgādāja Savienoto Valstu spiegus.

REDZOT NEREDZAMO

Vizuālā novērošana ir visu aģentu apmācību programmas daļa. Viņi mācās vērot gan ar paša acīm, gan kamerām, lai vāktu izlūkošanas datus vai informāciju ienaidnieka šantažēšanai. Plaši tiek izmantota modernā tehnoloģija. Ar palielinošo objektīvu palīdzību var ielūkoties privātās dzīves ainās, bet dažas nakts novērošanas ierīces ļauj uzfotogrāfēt pat sveces apgaismotu guļamistabu. Tomēr pat labākās fotogrāfijas negarantē novērošanas misijas sekmes. Slepeni nofotogrāfējuši kādu Rietumu diplomātu ar viņa mīļāko, spiegi bija pārliecināti, ka varēs fotogrāfijas izmantot šantāžai un draudēja tās nosūtīt viņa sievai. Diplomāta bezkaunīgā atbilde viņus šokēja. "Kādi brīnišķīgi uzņēmumi!" viņš iesaucās. "Vai jūs varat man izgatavot kopijas?"

"VABOLĪTES"

Pirms čukstēt drauga ausī, jāpaskatās uzmanīgi apkārt. Čukstus teiktie vārdi šķiet nedzirdami, bet spiegi ar "vabolīšu" un telefona noklausīšanās ierīču palīdzību var izdarīt tā, ka neviena privāta saruna nepaliek noslēpums. "Vabolītes" ir paslēpti mokrofoni, kas parasti savienoti ar radioraidītājiem un, līdzīgi kukaiņiem, kuru vārdā tie nosaukti, ir niecīgi. Noskaņojot radiouztvērēju atbilstošā frekvencē, spiegs var dzirdēt ikvienu skaņu, kas saniedz "vabolīti". Ar magnetofona palīdzību telefona sarunu noklausīšanās ierīces un "vabolītes" var viegli kontrolēt. Kad ir skaņa, ieraksts sākas automātiski. Lente apstājas pēc dažiem klusuma brīžiem. "Vabolīšu" darbības rādiuss ir neliels. Pilsētā spiegam uztvērējs jānovieto 100-800 m attālumā no "vabolītes", lai būtu labi uztveršanas apstākļi. Lielāki attālumi iespējami lauku apvidū, kur signālu izplatīšanos netraucē celtnes un ir mazāki citu radio lietotāju radītie traucējumi. "Noklausīšanās postenis" jeb uztveršanas stacija var būt blakus mājā, stāvošā mašīnā, vai pat spiega kabatā. "Vabolīti" var paslēpt apģērbā, ja aģents jau ir norunājis satikšanos uz ielas vai parkā. Atbalsta aģenti noklausās sarunu ar bezvada austiņām.

PASTA BALOŽI

Tiem ir svarīga loma izlūkošanas darbā jau kopš spiegošanas sākuma. Nesot svarīgo slepeno sūtījumu, spiegu lidojošais palīgs var pacelties augstu pāri ienaidnieka teritorejai. Romiešu karavadonis Jūlijs Cēzars (100-44 pr.Kr.) lietoja pasta baložus izlūkziņojumu nosūtīšanai karagājienu laikā pašreizējā Francijas teritorijā. Kopš tiem laikiem spiegi ir novērtējuši baloža ātrumu un spēju atgriezties mājās jebkuros laika apstākļos. Vairāk nekā pusmiljons baložu nogādāja ziņojumus 1. pasaules kara laikā. Daži pat darbojās kā spiegi, jo izlūkbaloži pacēla gaisā nelielus fotoaparātus un nofotogrāfēja ienaidnieka nocietinājumus. 2.pasaules karā spiegi pēc tam, kad atklāja vācu "lidojošo bumbu" palaišanas vietas, ar baložu palīdzību nosūtīja informāciju sabiedroto spēkiem, kuri tās sabombardēja.

SLEPENIE ZIŅOJUMI

Spiegi ir atkarīgi no drošiem sakariem. Arī ātrums ir svarīgs, jo izlūkziņas ātri zaudē savu vērtību. Svarīgi ir nodrošināt slepenību, lai pasargātu gan nosūtīto ziņojumu, gan pašu ziņotāju. Radio izgudrošana uzlaboja sakaru ātrumu, bet ne drošību. Ar radio palīdzību spiegi varēja sazināties lielā attālumā gandrīz acumirklī. Tomēr, noskaņojoties uz atbilstošā viļņa garumu, ikviens varēja pārtvert radioziņojumus. Ar divu uztvērēju un speciālu antenu palīdzību pretizlūkošanas aģenti dažu minūšu laikā varēja noteikt raidītāja atrašanās vietu un noķert spiegu.

KODI UN ŠIFRI

Spiegošanas aģenti lieto kodus, lai sazinātos, un šifrus, lai saglabātu savus ziņojumus slepenībā. Koda burti, skaitļi vai simboli aizstāj ziņojuma vai signāla vārdus. Daži kodi tiek lietoti ļoti plaši/. Piemēram, sūtot vēstuli, pasta kods norāda pareizo adresi. Spiegi dažreiz sūta ziņojumus Morzes kodā- punktiņus un svītriņas, kas saprotamas visiem radio operatoriem. Savukārt citi kodi ir ļoti sarežģīti un grūti atšifrējami. Šifri nodrošina vēl lielāku slepenību. Tie ir līdzīgi kodiem, bet tiem ir slepena šifra "atslēga" ziņojuma šifrēšanai jeb tā tulkošanai šifrā. Atslēga var būt vārds, skaitlis, pat dzejolis. Ikviens, kuram ir iedota atslēga, var viegli atšīfrēt signālu-pārvērst to atpakaļ saprotamā tekstā. Nezinot atslēgu, šifrētais teksts ir pilnīgi bezjēdzīgs.

PĀRTVERŠANA UN ATŠIFRĒŠANA

Šifri palīdz aizsargāt slepenos ziņojumus, bet tie neiznīcina to nozīmi pilnīgi. Līdzīgi vārdu atjautības uzdevumam ziņojuma jēga paliek apslēpta iekšpusē. Ienaidnieks, kurš to pārtvēris, neatlaidīgi mēģinās atrast šifra atslēgu. Izlūkdienesti šim mērķim algo speciālus kodu šifrētājus, kurus sauc par kriptoanalītiķiem. Aizstāšanas šifra gadījumā kriptoanalītiķis sāk ar burtu skaitīšanu. Angļu valodā "E" tiek lietots daudz biežāk par pārējiem burtiem. Tā, ja ziņojumā "W" parādās visbiežāk, tas varbūt aizstāj "E" burtu. Nākošais solis ir vārdu meklēšana, kas sastāv no diviem burtiem un beidzas ar "E". Angļu valodā tādi ir tikai četri vārdi- he, be, me un we. (viņš, būt, man un mēs). Tad kriptoanalītiķis meklē burtus, kas stāv paši par sevi. Angliski ir tikai divi viena burta vārdi- A un I . Ar tamlīdzīgiem paņēmieniem kriptoanalītiķis var atrisināt rūpīgi sastādītas šifru mīklas, lai gan dažreiz tas prasa ilgu laiku. Kompjūteri paātrina šo procesu, bet kriptoanalītiķim jābūt ļoti pacietīgam. Bet reti kurš ir tik pacietīgs kā bija kāds 17.gs. arābs, kurš atšifrēja Marokas sultāna ziņojumu. Tas viņam prasīja 16 gadus (!) .

NOSLĒPŠANA

Apmetnis un duncis ir tradicionāla izlūkošanas aģenta firmas zīme. Spiegs noslēpj slepkavas simbolu- dunci zem apmetņa, kas kalpo maskēšanās un slepenības vajadzībām. Senāk spiegi, ātri uzmetot apmetni, centās noslēpt savu persōnību. Daži no viņeim gan izvēlējās daudz eksotiskākus maskēšanās veidus. Piemēram, Luija XV aģents Ševaljē d'Eons pārģērbās par sievieti un tā darbojās daudzus gadus. Mūsdienu aģenti cenšās izskatīties neuzkrītoši, cerot palikt neievēroti pūlī. Savām slēptuvēm aģenti parasti izvēlas ikdienišķa izskata objektus. Slepenu ziņojumu, kas paslēpts strādājošā baterijā, grūti atklāt pat rūpīgas pārbaudes gadījumā. Miniaturizējot savuz ziņojumus, spiegi var tos paslēpt vēl mazākos priekšmetos. Sarežģītāk ir ar lieliem priekšmetiem, bet asprātīgs un neatlaidīgs spiegs var paslēpt pat tanka dzinēju, vai nolaupītu cilvēku.