Dažreiz liekās ka mēs un mūsu senči dzīvojam pavisam citās dimensijās, viens otru nesaprotam, mūžīgi strīdamies par kaut ko, tie mūžīgie aizrādījumi par to, kas ir pareizi un kas nav, bet kur tad slēpjās iemesls šai neizpratnei? Domāju ka tas tālu nav jāmeklē...
Kāpēc senči tevi nesaprot?192
3316
28
vārds- skolotājs, savulaik bija cienijams, neviens skolēns neuzdrīkstējās runāt pretīm skolotājam, viņa vārds klasē bija likuma vietā. Tāpēc grūti iedomāties kā senči jūtās kad uzzin ka dēls jau kārtējo reizi ir kaut ko sastrādājis skolā.
tajos laikos seksa nebija, kurš savu bērnu kāpostos atrada, kuram to stārķis atnesa, bet seksa viennozīmīgi tad nebija. Nav brīnums ka vecāki tā uztraucās kad mēs pirmo reizi uz mājām atvedām savu otro pusīti.
toreiz bija grūti atrast kādu jaunieti nedēļas vidū dienas laikā vazājamies ar alus pudeli, jaunieši sportoja, viss bija bezmaksas un vairāk vai mazāk noteikts, ikkatram bija jāsporto, tāpēc nevajag vainot vecākus ka viņi nesaprot, kā mēs caurām dienām varam nosēdēt pie datora, vai vazāties apkārt.
Kad mūsu senči bija jauni, lai kā toreiz viņiem gāja, viņus visus vienoja viena ideja- BRĪVĪBA. Viņiem ir grūti samierināties ka šis, kādreiz tik skanošais un sludinātais sapnis, nu ir iemīts putekļos, ne labprāt viņi pieņem to, ka mums pret savu valsti vairs nav tādu jūtu.
viņi uzauga pie padomju estrādes zvaigznēm, pie Viktora Coja, pie leģendārās Park Gorkogo un Sektor Gaza, tie bija viņu elki, padomju roks bija viņu asinīs, tāpēc nav brīnums ka dažreiz viņi liek pagriezt klusāk to mūsdienu neizprotamo mūziku.
Tajos tālajos psrs laikos, kuros auga mūsu senči, bija pieņemts, ja mācies tad mācies, ja nemācies, tad ej armijā. Tādā veidā tika līdz minimumam samazināta iespēja, ka cilvēks dzīvē apmaldīsies. Toties tagad viņiem ir grūti pieņemt faktu ka daudzi jau pēc vidusskolas "pazūd" dzīvē, neredz vai nevēlās redzēt tās iespējas, kuras ir dotas ikkatram.
Ar stilu viņiem problēmu nebija, vai nu tu biji parasts čalis pelēkās vai brūnās drēbēs, vai nu tu biji panks, jā, daudzi no mūsu senčiem 100 reiz pārrakstītās kasetēs klausījās AC/DC ierakstus un pulcējās baros lai iedzertu kādu garšīgu Bauskas aliņu, tas nu lūk ir iemesls kāpēc viņi nesaprot tik dažādos mūsdienu stilus.
Ja tava māte vai tēvs tev kādreiz prasa kam tev tos čipšus un kolu, tad saproti, tajos laikos tādu nebija, tikai jūrnieku ģimenes reizi pusgadā varēja atļauties uzēst kādu eksotisko augli ko tēvs atveda no tālajiem krastiem. Pat pēc kafijas bija jāstāv kilometriem garās rindās, savukārt mums visiem viss ir pieejams tik brīvi.
Grūti pat iedomāties, ka tajā laikā tik ierastās filmas bija nepieejamas, pa televīziju rādija tikai padomju vai indiešu filmas, kuras visiem bija līdz kaklam. Bet tas viņus neapturēja, bija cilvēki kuri riskāja un ieveda ārzemju filmas no tālajiem krastiem, tajā laikā skatīties tādu filmu kā rembo bija bīstami, to darija pagrabos, jo par šo kontrobandu varēja iesēdināt uz ilgu laiku, tāpēc viņiem ir grūti pierast ka mēs te dienā pa desmit filmām no torentiem novelkam.
Tajos laikos nopirkt mašīnu praktiski nevarēja, to varēja laimēt par uzcītību darbā vai kā dāvanu no kādas kom-partijas, tāpēc mūsu senči pirka, mainīja vai paši savām rokām lika kopā mopēdus. Tie bija laiki kad ar labu mopēdu tu biji pirmais čalis ciemā, tāpēc nav brīnums ka senči nesaprot, kam mums tik jauniem tās mašīnas vajadzīgas.
